Uzņēmēji gatavi nodarbināt bēgļus, taču tiem nepieciešams valsts atbalsts

LDDK aģentūru LETA informēja, ka šā gada septembrī tika veikta konfederācijas biedru aptauja par uzņēmēju iespējām nodarbināt personas, kurām sniegta starptautiskā aizsardzība. Savu viedokli sniedza 30 uzņēmumi, kuri pārstāv transporta un loģistikas, tirdzniecības, farmācijas, finanšu starpniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamā īpašuma, apsardzes pakalpojumu, izglītības u.c. nozares.

"Kopumā atbildes sniegušo uzņēmumu skaits nav liels, tomēr aptaujas rezultāti sniedz būtisku ieskatu Latvijas uzņēmumu attieksmē pret iespējām nodarbināt patvēruma meklētājus - tostarp iespējām, kas būtu jāattīsta, un ierobežojumiem, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu šo cilvēku sekmīgu iekļaušanu darba tirgū," sacīja LDDK pārstāve Ieva Kustova.

LDDK biedru aptaujā tika noskaidrots, ka puse no aptaujātajiem ir pauduši gatavību izskatīt iespējas nodarbināt patvēruma meklētājus, tiesa, norādot, ka tādā gadījumā šiem cilvēkiem būtu jābūt atbilstošai izglītībai, iepriekšējai darba pieredzei, svešvalodu zināšanām, datora lietošanas prasmēm un auto vadīšanas prasmēm. Tiek minētas arī citas prasmes, piemēram, latviešu valodas prasme un specifiska profesionālā atbilstība, ieskaitot licences, sertifikātus u.tml., darbam konkrētās nozarēs.

Uzņēmumi, kas izskatītu iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus, pauduši gatavību apsvērt kvalificētu strādnieku, amatnieku, iekārtu un mašīnu operatoru, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, dažādu nekvalificētu strādnieku pieņemšanu darbā. Retāk minēti augstu kvalificēti speciālisti, tomēr vairāki uzņēmumi norādījuši arī tādus.

Lielākā daļa uzņēmumu, kas būtu ieinteresēti nodarbināt patvēruma meklētājus, būtu gatavi sniegt atbalstu papildus valsts sniegtajām sociālajām garantijām. Visbiežāk pieminētais atbalsta veids ir darbam nepieciešamās apmācības.

Līdzīgus viedokļus pauduši arī LDDK koordinēto nozaru ekspertu padomju (NEP) dalībnieki. NEP darbojas 12 tautsaimniecības nozarēs, darba devējiem, arodbiedrībām, profesionālās izglītības iestādēm un Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi gādājot par profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Arī šo speciālistu lokā notikusi diskusija par patvēruma meklētāju iesaisti darba tirgū, un rezultāti ir līdzīgi.

"Protams, patvēruma meklētāju nodarbinātība nav tūlītēji atrisināms jautājums starptautiskās aizsardzības procedūru, prasmju un kvalifikāciju identificēšanas un atlases kārtības, kā arī profesiju reglamentācijas un valodas zināšanu prasību dēļ. Taču šie jautājumi ir jārisina, sadarbojoties nozaru ministriju līmenī, obligāti iesaistot sociālos partnerus un pašvaldības, kā arī piesaistot un pieprasot papildus konkrēti patvēruma meklētāju integrācijai paredzētos Eiropas Savienības līdzekļus, nevis izmantojot kohēzijai paredzētos Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzekļus bēgļu jautājuma risināšanai," norādīja Kustova.

LDDK ir vērsusies pie visām potenciāli iesaistītajām ministrijām. LDDK aicina uzņēmumus, kas ir gatavi nodarbināt patvēruma meklētājus, sniegt nepieciešamo atbalstu potenciālo darbinieku atlasē un nodarbināšanā, piemēram, piesaistot karjeras konsultantu un izvērtējot cilvēka intereses, zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī sniedzot atbalstu darba vidē balstītai apmācībai u.c.

Tāpat, veicot patvēruma meklētāju prasmju un izglītības līmeņa anketēšanu, kā vienu no pirmajiem jāiekļauj jautājums par nākotnes plāniem attiecībā uz mītnes valsti un nodarbošanos, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) nepieciešams organizēt latviešu valodas apmācību kursu.

LDDK arī aicina pārskatīt sarakstu "Amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei" attiecībā uz vakancēm, kurās darba devēji ilgstoši nevar atrast darbiniekus, nosakot, kādām profesijām nav obligāti nepieciešamas valsts valodas prasmes, tai pašā laikā nediskriminējot vietējos darba ņēmējus.

Jau ziņots, ka valdība vakar, 29.septembrī, uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas sagatavotais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: "Personu atlase un pārvietošana", "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" un "Integrācija". Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Uz sarakstu