Uzņēmēji: 2016.gada budžeta ieņēmumu prognozes var nepiepildīties
Neskatoties uz to, ka Finanšu ministrija (FM) joprojām nākamā gada budžetu pavadošo nodokļu izmaiņu paketi dēvē kā soli pretī nevienlīdzības mazināšanai, uzņēmēji turpina uzsvērt, ka 2016.gada budžetam nav ilgtermiņa skatījuma un nodokļu ieņēmumi var nesasniegt plānoto apjomu, šādi secinājumi izskanēja aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par 2016.gada budžetu pavadošajām izmaiņām nodokļos.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) iebilda uzņēmēju pārmetumiem, ka 2016.gada budžeta likumprojekts būtu "sakasīts" un tam nav ilgtermiņa skatījuma. Viņš uzsvēra, ka valdības uzdevums bija sabalansēt budžetu, nodrošināt finansējumu drošībai, kā arī mazināt ienākumu nevienlīdzību.
"Rezultātā tapa pakete iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanai - minimālās algas un neapliekamā minimuma celšana, diferencētā neapliekamā minimuma un solidaritātes nodokļa ieviešana. 2016.gada budžetu vērtēju kā drošības un solidaritātes budžetu. Un tas ir labs budžets, sevišķi ņemot vērā, kādā situācijā tas tika sagatavots," uzsvēra Ašeradens un piebilda, ka patlaban nav būtisku indikāciju, ka Saeima nevarētu budžetu pieņemt.
SIA "KPMG Baltics" vecākā nodokļu konsultante Gunta Kauliņa tomēr pauda pārliecību, ka 2016.gada budžets ir "sakasīts" un bez ilgtermiņa redzējuma. "Es neapšaubu, ka aizsardzībai ir jāpiešķir nepieciešamais finanšu daudzums, un acīmredzot šai vajadzībai budžets tiek arī "kasīts". Tādas darbības, kādas tika veiktas ar budžetu šogad, iepriekš nav darītas," uzsvēra Kauliņa.
Viņa izcēla faktu, ka valdība atbalstījusi jaunu un iepriekš neprognozējamu nodokļu ieviešanu. "Sociālie partneri ir mēģinājuši dažādiem ceļiem nodrošināt nodokļu prognozējamību, bet šī budžeta veidošanā ir aizmirstas visas vienošanās, kas tika panāktas iepriekš, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums. Tas viss uzņēmējos rada neprognozējamības un nestabilitātes sajūtu," atzina Kauliņa.
Nodokļu konsultante pauda atbalstu idejai par nevienlīdzības mazināšanu un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, taču viņai nav pieņemams veids, kā to paredzēts ieviest. Tāpat nepareizs ir solidaritātes nodoklis, viņa uzskata. "Piekrītu, ka cilvēki, kuri saņem virs 48 000 eiro gadā, maksā mazākus sociālos maksājumus, jo no tā nesaņem sociālos labumus. Bet, ja tas ir solidaritātes nodoklis, tad iekasētajai naudai vajadzētu ienākt sociālajā budžetā, nevis pamatbudžetā. Ja šī nauda nonāk lielajā budžeta katlā, tad nekādu solidaritāti neredzu," stāstīja "KPMG Baltics" pārstāve.
Viņa pieļāva, ka solidaritātes nodokļa dēļ uzņēmumu vadītāji sāks pārcelt darbiniekus uz citām struktūrvienībām un maksās algu citās valstīs. Turklāt solidaritātes nodokļa maksātāju nav daudz un viņi ir gana mobili. Kauliņa atzina, ka valsts budžets no solidaritātes nodokļa ieviešanas var zaudēt un plānotie 40 miljoni eiro var netikt iekasēti.
"Tāpat aizmirstam, ka bagātie cilvēki bieži vien nesaņem darba algu, bet ir uzņēmumu īpašnieki, bet ienākumi no kapitāla vai kapitāla pieauguma netiek skarti. Solidaritātes nodoklis nav solidārs attiecībā pret visiem ienākumu saņēmējiem. Attiecībā uz solidaritātes nodokli mani mulsina arī fakts, ka algu saņēmēji nosegs šo nodokli tikai 10,5% apmērā, savukārt 24% maksās darba devējs. Vai tad darba devējs ir tas bagātnieks, kas saņem algu? Taču nē. Šis nodoklis iet ārā no jebkuras sistēmas un rada pietiekami lielu haosu," sacīja Kauliņa.
SIA "Philip Morris Latvia" korporatīvo attiecību vadītājs Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Juris Stinka norādīja, ka 2016.gada budžeta veidošanā galvenais izejas punkts bijis naudas summa, kas nākamgad nepieciešama. Un, balstoties uz to, tiek meklēti risinājumi un atrasti īsā termiņā. "Skumji, ka netiek ņemti vērā iepriekš panāktie stratēģiskie uzstādījumi un vienošanās, kas ir ietvertas gan valdības deklarācijā, gan Nodokļu politikas stratēģijā. Rodas jautājums - uz ko varam paļauties, ja būtiskos dokumentos ir ielikts IIN samazinājums, bet tagad tas tiek atcelts? Protams, tā nenotiek pirmo reizi," teica Stinka.
Viņš uzsvēra, ka darba devēji izprot valsts nepieciešamību iekasēt vairāk naudas, lai finansētu aizsardzību u.c. būtiskas jomas, tomēr līdz šim pieņemtie lēmumi darba devējus nav apmierinājuši. Pēc Stinkas teiktā, lielākais sasniegums būtu, ja nākotnē izdotos panākt, ka nodokļu politikā ir pamata uzstādījumi, kā, piemēram, tas noteikts saistībā ar budžeta deficīta apjomu, kas nedrīkst pārsniegt 1%.
"Arī nodokļu politikā būtu svarīgi šādi uzstādījumi, pie kuriem turamies un nepārkāpjam. Par detaļām jau var diskutēt un pielabot. Galvenais LDDK sašutuma iemesls ir tas, ka nebija diskusiju, neskatoties uz to, ka mums bija dažādi risinājumi, piemēram, celt pievienotās vērtības nodokli, nevis nesamazināt IIN," teica Stinka.
Kā ziņots, valdība vakar, 29.septembrī, atbalstīja 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā.
Šodien budžetu plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā. Iepriekš valsts budžetu galīgajā lasījumā bija plānots pieņemt pirms 18.novembra valsts svētkiem, tomēr Eiropas Komisijas saskaņojumu budžeta projektam varēs saņemt tikai 23.novembrī, līdz ar to budžetu, visticamāk, galīgajā lasījumā izskatīs vēlāk - 25.novembrī.
Uz sarakstu
