Tiesa pasludina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu
Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Guntars Koris. "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa lieta bija ierosināta pēc AS "G4S Latvia" pieteikuma. Otrs prasītājs šajā lietā bija SIA "TKB Līzings". Kā skaidroja tiesas pārstāve, abu prasītāju lietas ir apvienotas vienā civilprocesā.
Liepājas tiesa 30.jūnijā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - Liepājas tiesā netika saņemts "KVV Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Šādos apstākļos tiesa pieņēma lēmumu izbeigt "KVV Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu un atjaunot lietvedību maksātnespējas procesa lietā.
22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai (PA) dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Savulaik valsts "KVV Liepājas metalurgam" izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt "KVV Liepājas metalurgs" nav veicis kārtējo maksājumu valstij.
Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts PA un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Grupas" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Grupas" izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Grupa" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Patlaban papildu riskus "KVV Liepājas metalurga" darbībai radot arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka "KVV Liepājas metalurga" īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.
Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods.
Uz sarakstu
