Straujuma atzīst, ka Latvijai būs jāfinansē bēgļu izvietošana Turcijā

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. "Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu," teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. "Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus," atzina valdības vadītāja.

Patlaban diskusija ir par līdzekļu meklēšanu ES šā gada budžetā, un par to nākamnedēļ diskutēs ES finanšu ministri kopā ar EK pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus finansējumam, kas nepieciešams, lai bēgļus izmitinātu Turcijā.

Tomēr Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu un gadījumā, ja tas tiktu lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. "Tad būs jāmeklē nauda," piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.

"Mums vēl pašiem ir jāapspriežas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums būs jāpiedalās," un piebilda, ka koalīcijā par šo jautājumu diskusija nav notikusi, lai gan uzsvēra, ka ES finansējumu nav plānots piešķirt tikai Turcijai, bet arī Āfrikas valstīm, lai novērstu cēloņus.

EK prezidents Žans Klods Junkers 12.novembrī neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA vakar teica, ka nevar komentēt šādu neoficiālu informāciju. Viņa sacīja, ka šāds dokuments Eiropadomē netika prezentēts un līdz ar to šāds dokumenta saturs nav apspriests.

Tikmēr Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) aģentūrai LETA pauda, ka EK ir noliegusi oficiāla dokumenta pastāvēšanu, kurā būtu minētas konkrētas summas, kas dalībvalstīm būtu jāmaksā, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos patvēruma meklētājus. Par konkrētām summām, kas būtu jāmaksā dalībvalstīm, Eiropas Savienības sanāksmē nav bijusi diskusija un nav pieņemti lēmumi, norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Uz sarakstu