Smiltenes tehnikumā atzīmē Latvijas jubileju
Mīlestība uz dzimteni visbiežāk sākas ģimenē, mājās, bet pieredzes bagātu pedagogu pieredze vēsta, ka mūsdienās ļoti bieži pirmā vieta, kur jaunieši sāk tā pa īstam apzināties savu nacionālo identitāti, ir skola. Smiltenes tehnikumā Latvijas dzimšanas diena tika atzīmēta ar svinīgu un emocionāli piesātinātu koncertu.
Kā pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informēja Baiba Vahere, audzēkņu izpildījumā skanēja patriotiskā dzeja un Latvijai veltītas dziesmas. Pirmoreiz skolas jaunajā aktu zālē uzstājās tehnikuma orķestris, kurš atskaņoja populārākos latviešu karavīru maršus, Aivara Krūmiņa oriģinālskaņdarbu "Taures sauc!" un populārākās Raimonda Paula melodijas no kinofilmām "Ilgais ceļš kāpās" un"Velna kalpi".
"Tā ir mūzika, kuru labi pazīst un par savējo uzskata gandrīz katrā latviešu ģimenē," komentējot repertuāra izvēli, saka Smiltenes tehnikuma orķestra diriģents Pēteris Vilks, kurš pats sevi ironiski nosauc par tipisku padomju laika "produktu". "Esmu bijis gan oktobrēns, gan pionieris, taču tajā pašā laikā dziļi sirdī vienmēr bijusi arī mīlestība uz savu Latviju un dzimto zemi. Šī cieņa pret zemi, kurā esmu izaudzis, nāk jau no bērnības un ģimenes. Tā kā arī mans tēvs bija muzikants, tad mūsu mājās bieži pulcējās mūziķi, kas visos laikos bijuši mazliet brīvdomātāji, gatavi riskēt atšķirties no pārējiem. Ko valsts svētkos novēlētu jauniešiem? – Strādāt, lai mums visiem šeit būtu labi. Mīlēt šo valsti nenozīmē atbalstīt ierēdņu kļūdas, bet Latvijas labklājība ļoti lielā mērā atkarīga arī no tā, cik tajā ar savu darbu esam gatavi ieguldīt paši."
"Vēstures stundās kopā ar jauniešiem atgriežoties laikā, kad notika Brīvības cīņas un tika likti pamati Latvijas republikai, redzu, ka daudzi no viņiem ir ļoti zinoši, bet netrūkst arī tādu, kuriem vēl ļoti daudz jāmācās," skolēnu zināšanas vēsturē komentē Smiltenes tehnikuma vēstures skolotāja un deju kolektīva "Amatnieki" vadītāja Anda Kalniņa. "Un bieži vien visspēcīgāk cilvēkus uzrunā šādi, emocionāli piesātināti pasākumi. Taču tāpat kā starp pieaugušajiem, arī skolēnu vidū vienmēr būs pašaizliedzīgi savas dzimtās zemes patrioti, kuri ar saviem talantiem un darbu kalpos Latvijai, un netrūks arī tādu, kuri sevi vairāk izjūt kā pasaules pilsoņus. Vairums no šādi domājošajiem nemaz arī neslēpj, ka, visticamāk, Latvija nebūs tā valsts, kurai maksās nodokļus, un kur laidīs pasaulē savus bērnus." Andai Kalniņai gada vistumšākais mēnesis novembris visvairāk asociējas ar lāpu gājienu Smiltenes tehnikumā, ar svecīšu nolikšanu kritušajiem karavīriem Daugavmalā. "Taču Lāčplēša diena un Latvijas republikas proklamēšanas diena jau nav vienīgie svētki, kas rosina apzināties latvisko identitāti. "Tādi ir arī dziesmusvētki, kuros ikviens var izjust kā mazu daļiņu no Latvijas, no lielā veseluma. Dejotāji, manuprāt, to izjūt īpaši."
Mašīnzinību nodaļas programmas vadītājs Māris Niklass uzskata, ka skola var tikai papildināt vai mazliet pielabot to, kas jaunietī ielikts ģimenē. "Arī dažādi ārējie atribūti un atceres pasākumi atgādina zināmus notikumus mūsu valsts vēsturē, bet vissvarīgākais tomēr ir ikdienas patriotisms, kas nozīmē to, ka katru dienu darām visu, kas mūsu spēkos, lai Latvija zeltu un plauktu."
Uz sarakstu
