Smiltenes tehnikumā aizvadīts erudīcijas konkurss, pieminot barikādes
Pieminot barikāžu notikumus, Smiltenes tehnikuma jaunieši šogad ne tikai atcerējās to, kā viņu tēvi un vectēvi, lai nosargātu Latvijas neatkarību, bija gatavi kailām rokām iziet pretī tankiem un bruņotām specvienībām, pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informē Smiltenes tehnikuma pārstāva Baiba Vahere.
2.a un 2.b transporta, kā arī 1.viesnīcu pakalpojumu kursu audzēkņi skolotāju Līgas Ābeltiņas un Diānas Dankbāres vadībā aicināja skolasbiedrus pārbaudīt zināšanas par savu valsti erudīcijas konkursā.
Konkursa vadītāji Santa Zeihmane un Andris Zvaigze, atsaucot vienaudžiem atmiņā teiku par to, kā latvieši tika pie skaistākās zemes, kuru Dievs klusībā iecerējis paturēt sev, aicināja vienaudžus novērtēt to lielo bagātību, ko nosargāt vajadzēs barikāžu dalībnieku bērniem un mazbērniem. "1991. gada janvāris bija mūsu tautas atmodas un dziesmotās revolūcijas kulminācija. Šie notikumi ir ne tikai barikāžu dalībnieku, mūsu tēvu un vectēvu, bet arī visas tautas lepnums avots. Mēs varam visai pasaulei, kurā ir tik daudz varmācības, pastāstīt par savu nevardarbīgo cīņu, kurā uzvarējām. Tā ir mūsu tautas radīta vērtība, kas saglabāsies mūžīgi."
Jaunieši pasākuma laikā skatījās barikāžu un Atmodas laika videoierakstus un klausījās dziesmas, kuras toreiz zināja gandrīz katrs latvietis.
Konkursā tehnikuma audzēkņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Latvijas vēsturi, tās novadiem, nacionālajiem simboliem, muzejiem, pilsētām, upēm, dabas rezursiem, kā arī – par senākajiem zīmoliem, interesantākajiem izgudrojumiem un nozīmīgākajām personībām mūsu valsts vēsturē.
Visplašākās un daudzpusīgākās zināšanas šoreiz izrādījās otrā kursa audzēknim Tomam Karpovam, kurš par vēsturi interesējas jau no pamatskolas. Jaunietis daudz skatās dažādas dokumetālās filmas, lasa ziņas, kā arī ar lielu interesi apmeklē skolas vēstures stundas. Ja šodien vajadzētu iet uz barikādēm, Toms, tāpat kā visi pasākumā uzrunātie jaunieši, nešauboties ietu. "Kurš gan cits aizstāvēs un cīnīsies par mūsu valsts neatkarību, ja ne mēs paši?"
Jautāti, par to, ar ko viņiem vispirms asociējas vārds "barikādes", vairums uzrunāto skolēnu atbildēja – tā bija cīņa par mūsu valsts neatkarību. Jaunieši atcerējās mājinieku stāstīto par tautas milzīgo vienotību un to, kā ļaudis no visas Latvijas devušies uz Rīgu, lai nosargātu stratēģiski nozīmīgākos objektus.
"Tiem, kuri barikādēs piedalījās paši, tas viss šķiet pats par sevi saprotams, jo brauca, taču, gandrīz visa tauta. Taču šie jaunieši tad vēl nebija piedzimuši un līdz ar to viņu priekšstati atkarīgi no tā, ko viņiem par to pastāstīsim. Šajā ziņā daudz var darīt gan skola, gan ģimene," savās pārdomās dalās Smiltenes tehnikuma direktora vietniece audzināšanas darbā un skolas vēstures skolotāja Ingrīda Paegle. "Svarīgākais jau ir ieinteresēt. To redzu arī skolas pasākumos – sākumā audzēkņi parasti ir atturīgi, bet tiklīdz sāk runāt viens, otrs un trešais, tā nostrādā princips – būt zinošam ir stilīgi un atraisās arī pārējie. Un, kad ir pamatzināšanas, parādās arī vēlēšanās uzzināt par attiecīgo tēmu vairāk - noskatīties kādu filmu, ieskatīties, ko par to raksta internetā utt.
Smiltenes tehnikumā barikāžu piemiņas dienas nekad nav organizētas kā obligātais pasākums, jo vēlamies, lai tajos tāpat kā atmodas laikā piedalītos tie, kuri to patiešām vēlas."
Skolotāja atceras, kā barikāžu laikā, brīdī, kad omonieši sākuši šaut, kopā ar ģimeni ciemojusies pie vīra vecākiem Vecmīlgrāvī. "Pirmoreiz dzīvē redzēju trasējošo lodi – kā tā lido, atsitas pret vienu māju, otru. Bailēs nesapratām, ko darīt. Man uz rokām bija pusgadu vecā meitiņa. Tikpat labi lode varēja arī ielidot istabā..."
Skolotāja Līga Ābeltiņa, kura arī barikāžu laikā bijusi dekrēta atvaļinājumā, stāsta: "Visi draugi un tuvinieki, protams, bija Rīgā. Tas, ko toreiz piedzīvojām, nav aizmirstams un to nav iespējams aprakstīt. Neticami, ka pagājuši jau divdesmit pieci gadi! Atmodas laika notikumi tik spilgti saglabājušies atmiņā, ka šķiet - tas viss notika vakar. Kad uzzināju, ka pie Iekšlietu ministrijas sākusies apšaude, kājas palika ļenganas. Latvijā, taču, nav ģimenes, kura nebūtu cietusi no padomju varas. Negribas pat iedomāties, ar ko ļaunākajā gadījumā tas viss varēja beigties."
Skolotāja Diāna Dankbāre barikāžu laikā strādājusi par bērnudārza audzinātāju un atceras, kā kopā ar bērniem un kolēģiem sekojusi līdzi Rīgā notiekošajam pa televizoru. Barikādēs piedalījies viņas brālis, kurš strādājis par meistaru Smiltenes 29.arodvidusskolā un devies uz Rīgu kopā ar kolēģiem. Par aktīvu piedalīšanos Atmodas laika notikumos viņam piešķirta barikāžu dalībnieka nozīme.
Skolotāji priecājas par audzēkņu aktīvo dalību konkursā.
Uz sarakstu