Siltumapgādes uzņēmumiem efektivitātes uzlabošanai būs pieejami 53,2 miljoni eiro
Siltumapgādes uzņēmumiem efektivitātes uzlabošanai būs pieejami 53,2 miljoni eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un subsidētās elektroenerģijas nodokļa ietekmi uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem", ar ko otrdien, 10.novembrī, tika iepazīstināta valdība.
EM norāda, ka izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētā enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem. Tomēr, lai mazinātu siltumapgādes tarifu atkarību no elektroenerģijas ražošanas atbalsta radītajām šķērssubsīdijām un lai siltumapgādes uzņēmumi varētu pielāgot savu darbību, uzlabot efektivitāti un pāriet uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda gaitā energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē no Kohēzijas fonda paredzēts novirzīt 53,2 miljonus eiro.
Tāpat ministra atzīst, ka jau pašlaik virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu vairāku gadu garumā, izmantojot pieejamos ES fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.
Vienlaikus ar atjaunojamās enerģijas mērķiem 2020.gadam jāpievērš liela uzmanība arī energoefektivitātes veicināšanai, kurā liela nozīme atvēlēta tieši pārveidošanas sektoram. Gan EM, gan Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, vienlaikus risinot gan enerģētikas atkarības problēmas, gan veicinot vienlīdzīgu reģionālo attīstību, ir identificējušas vairākas pilsētas ārpus Rīgas, kurās nepieciešama novecojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu nomaiņa ar jaunām, kurās var izmantot biomasu.
Līdz ar to minēto ES fondu finansējumu paredzēts novirzīt siltumavotu rekonstrukcijas un būvniecības projektiem ar kopējo atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltuma jaudu 70 megavati (MW) un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijai un būvniecībai - aptuveni 70 kilometru.
Papildus Latvijai līdz šā gada 31.decembrim nepieciešams veikt uz izmaksu un ieguvumu analīzi balstītu augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu ar priekšlikumiem tās attīstībai, tostarp iekļaujot tajā siltumapgādes un tās infrastruktūras aprakstu, prognozes par sagaidāmo pieprasījumu, apzinot vietas, kurās iespējams attīstīt jaunas iekārtas vai vietas, kurās iespējama esošo koģenerācijas iekārtu modernizācija, kā arī vietas, kurās rodas siltuma pārpalikums.
Tāpat EM jāizstrādā ziņojums, kas saturēs augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu. Šis izvērtējums sniegs papildu ieguldījumu izmaksu ziņā efektīvai centralizētās siltumapgādes attīstības plānošanai pašvaldībās, kā arī dos papildu informāciju par centralizētās siltumapgādes potenciālu Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.
Uz sarakstu