Septembrī uzlabojusies ārējās tirdzniecības bilance
2015.gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 23,1% un importa – par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja CSP, septembrī Latvija eksportēja preces 966,0 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 081,9 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,2% (2015. gada augustā – 43,2%).
Ārējās tirdzniecības bilanci septembrī būtiski ietekmēja augu valsts produktu sezonālais eksporta pieaugums par 114,8 milj. eiro jeb 5,4 reizes salīdzinājumā ar augustu. Tajā skaitā kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports palielinājās par 73,2 milj. eiro jeb 26 reizes. Septembrī tas visvairāk tika eksportēts uz Alžīriju – 44,5 milj. eiro, Saūda Arābiju – 9,4 milj. eiro, Franciju – 6,8 milj. eiro un Spāniju – 5,1 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu:
* parasto metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 26,2 milj. eiro jeb 41,8%,
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports pieauga par 19,5 milj. eiro jeb 75,7%,
* pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 9,7 milj. eiro jeb 15,0%,
* ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 8,7 milj. eiro jeb 15,2%,
* mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 18,4 milj. eiro jeb 11,6%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu:
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports palielinājās par 40,3 milj. eiro jeb 77,6%,
* ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports pieauga par 25,2 milj. eiro jeb 25,8%,
* pārtikas rūpniecības ražojumu imports palielinājās par 8,8 milj. eiro jeb 9,9%,
* minerālproduktu imports samazinājās par 25,3 milj. eiro jeb 16,9%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (18,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,7%), Vācija (6,4%) un Polija (5,7%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,8% no importa kopapjoma), Vācija (11,6%), Polija (11,0%) un Igaunija (7,5%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 7,0%, bet importā – 7,6%.
Sēklu, eļļas augu augļu, augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta palielināšanos 2015. gada septembrī salīdzinājumā ar 2014. gada septembri ietekmēja eksporta pieaugums rapšu un ripšu sēklām par 23,5 milj. eiro jeb 4,1 reizi. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās, sarūkot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 17,6 milj. eiro jeb 37,0%.
Farmācijas produktu importa palielināšanos 2015. gada septembrī salīdzinājumā ar 2014. gada septembri ietekmēja medikamentu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 13,8%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 26,9 milj. eiro jeb 27,1%.
Uz sarakstu
