Saeimas komisija nepieņem konkrētu lēmumu "airBaltic" jautājumā

Viņa skaidroja, ka komisijas sēdē lielākās diskusijas bijušas par "airBaltic" flotes atjaunošanu. Valdībā savukārt būtiski esot izvērtēt akcionāru līgumu.

Pēc komisijas sēdes deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka deputātiem pašiem bija jāuzzina informācija no premjeres un "airBaltic" vadītāja Martina Gausa, jo Saeimai būs jālemj par līdzekļu piesaisti lidsabiedrībai.

Naudiņš skaidroja, ka komisijas sēdē izkristalizējies, ka nodokļi, ko "airBaltic" tieši vai netieši maksā valsts budžetā, ir lielāki nekā sniegtais atbalsts. "Mans personiskais viedoklis ir, ka aviokompānijai ir milzīgas perspektīvas šajā reģionā. Tā var droši attīstīties, ja pareizi izdarām nākošos soļus," skaidroja deputāts. Tuvākās nedēļās būšot vairāk informācijas, turklāt esot jāredz akcionāra līgums, lai saprastu, vai balsot par valsts 80 miljonu eiro piešķiršanu. Pēc sarunām par akcionāru līgumu varēšot spriest. Tā kā aviokompānijai ir nākotnes perspektīva, tad situācija esot jārisina. Par drošības aspektiem drošības dienestiem esot jāinformē Ministru kabinets, uzsvēra Naudiņš.

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš norādīja, ka ir tādi, kas ir ieinteresēti privātā investoru piesaistē "airBaltic", taču tas neesot vienīgais variants, esot arī valsts līdzekļu piesaistes iespējas. Zariņš skaidroja, ka pēc iegūtās informācijas viņš sapratis, ka risinājums ir nepamatoti sašaurināts un esot tikai "melns vai balts".

Esot iespējami vairāki "pelēkie" risinājumi. Piemēram, valsts varot nevis ieguldīt pamatkapitālā, bet gan sniegt aizdevumu, un te esot vairākas interpretācijas iespējas. Tad, kad deputāti prasījuši izvērtējumu, tāda neesot bijis. "airBaltic" vadība sakot, ka vajag privāto investoru, un arī Finanšu ministrija uz to uzstājot, skaidrojot, ka valsts nevar palīdzēt, jo pārkāpšot Eiropas Komisijas prasības, taču esot skaidri redzams, ka ir iespējamas manevra iespējas, sacīja Zariņš. "airBaltic" savu nopelnīto naudu ir samaksājis par jaunajām lidmašīnām, tagad sezonāli ienākumi krītas un vajadzīga nauda. Valsts īstermiņā varot aizdot kompānijai tik, cik vajag.

Zariņš arī norāda, ka patlaban izskatās, ka "airBaltic" ir izsludinājis lidmašīnu iepirkumu, kurā uzvarēs piesaistītā investora lidmašīnas. Turklāt viņam radies tāds iespaids, ka pat tad, ja investoram tiks atteikts, viņa tirgotās lidmašīnas tiks iegādātas.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Valdība 16.novembrī atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums.

Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

Līdz šim koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai "airBaltic".

Pērn "airBaltic" strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pašlaik "airBaltic" galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Uz sarakstu