Saeimas juristi: Deputātu dalību komisijas sēdēs ir atļauts filmēt

Parlamentāriete no juristiem vēlējās uzzināt, vai Saeimas deputāts ir tiesīgs aizliegt sevi filmēt savu amata pienākumu pildīšanas laikā atklātā Saeimas sēdē vai atklātā Saeimas komisijas sēdē. Deputāte aģentūrai LETA sacīja, ka plāno ar atbildi iepazīstināt Saeimas Juridiskās komisijas kolēģus, kuri iepriekš nobalsoja pret viņas veiktu filmēšanu sēžu laikā. Bite neizslēdza iespēju, ka nākotnē varētu filmēt atsevišķas komisijas diskusijas nozīmīgos jautājumos.

Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka tas nesniedz oficiālus tiesību normu skaidrojumus un tā viedoklis nav saistošs citām personām. Biroja atbilde sniegta par tiesībām liegt Saeimas deputāta filmēšanu savu amata pienākumu pildīšanas laikā atklātā Saeimas vai Saeimas komisijas sēdē. Šāds vērtējums nav vispārīgi attiecināms uz Saeimas deputāta dalību slēgtās sēdēs vai atrašanos publiskās vietās privātpersonas statusā, norādīts Juridiskā biroja vadītājas vietnieces Anitas Kozlovskas vēstulē.

Saeimas deputāts kā valsts amatpersona, kas pilda publiskas funkcijas, ir pakļauts pastiprinātai sabiedrības interesei un uzmanībai. Šāda sabiedrības interese ir nesaraujami saistīta ar publiskas personas statusu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā, norāda Juridiskā biroja vadītājas vietniece. Saeimas deputāts daļu savu funkciju veic publiski, piemēram, piedaloties atklātās Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs vai veicot citas publiskas funkcijas. Tādēļ Saeimas deputātam jārēķinās ar to, ka viņa teiktais šo sēžu laikā var tikt ierakstīts, kā arī viņš tajās var tikt filmēts vai fotografēts. Tādēļ pamatā Saeimas deputāta kā publiskas amatpersonas dalību publiskā Saeimas vai Saeimas komisijas sēdē filmēt ir atļauts.

"Preses un citu personu tiesības veikt šādu ierakstu aizsargā viņu tiesības uz vārda brīvību. Jūsu iesnieguma kontekstā vārda brīvība pēc būtības aizsargā personas tiesības paust savu viedokli, informēt sabiedrību un piedalīties publiskās debatēs par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Šīs tiesības cita starpā ir nostiprinātas Satversmes 100.pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā. Tomēr šādas tiesības nav absolūtas. Tās var tikt ierobežotas noteiktos gadījumos, piemēram, lai aizsargātu citu personu tiesības, novērstu konfidenciālas informācijas izpaušanu, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību," norādīts Bitei sniegtajā atbildē.

Attiecībā uz viedokļa paušanu vai sabiedrības informēšanu par publiskām personām, īpaši politiķiem, prese un citas personas bauda lielāku aizsardzību. Tādēļ Saeimas deputāta filmēšanu publiskā sēdē atsevišķos gadījumos varētu aizliegt, tomēr šādam liegumam ir jābūt pamatotam ar ļoti svarīgiem iemesliem, norāda juristi.

Juridiskā biroja atbildē norādīts, ka katrs liegums filmēt Saeimas deputātu ir jāvērtē, ņemot vērā konkrēto situāciju. Šādam vērtējumam būtu jāietver vairāki aspekti, tostarp arī tas, ar kādu mērķi tiek veikts konkrētais videoieraksts, kur un kādos apstākļos tas tiek darīts un kā tiek pamatota nepieciešamība filmēšanu aizliegt.

Piemēram, ja šāds ieraksts tiek veikts nevis ar mērķi piedalīties publiskās debatēs par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, bet gan sēdi traucēt, vai arī tas tiek darīts tādā veidā, ka objektīvi nesamērīgi traucē konkrētā deputāta vai komisijas darbu, sēdes vadītājs var lūgt, lai filmēšanu pārtrauc. Turpretī tad, ja filmēšana tiktu veikta, lai piedalītos publiskās debatēs vai informētu sabiedrību par tai nozīmīgiem jautājumiem, un šāds liegums nebūtu pamatots ar nopietniem, objektīviem iemesliem, tas varētu tikt uzskatīts par tiesību uz vārda brīvību nesamērīgu ierobežojumu, norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums septembrī nolēma deputātei Ingai Bitei (LRA) neļaut filmēt komisijas sēdes norisi.

Ar filmēšanu Saeimā aktīvi nodarbojas Bites frakcijas kolēģis deputāts Artuss Kaimiņš (LRA).

Uz sarakstu