Saeima pieņem likuma pilnveidojumus kriminālnoziegumos cietušo personu aizsardzībai

Ar likumu tiek ieviesta Eiropas Savienības (ES) direktīva, visās dalībvalstīs paredzot cietušajām personām vienotu minimālo garantiju līmeni, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumā noteiktas pamattiesības, kas cietušajam piemīt neatkarīgi no kriminālprocesa stadijas. Starp tiesībām, kas līdz šim likumā nebija skaidri definētas, ir tiesības saņemt informāciju par kompensāciju pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem, par pasākumiem personas un tās tuvinieku aizsardzībai apdraudējuma gadījumā, par procesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu. Tāpat cietušajam noteiktas tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību.

Kriminālprocesa likumā ieviests īpaši aizsargājamā cietušā jēdziens. Īpašu aizsardzību nodrošinās nepilngadīgajiem, dzimumnoziedznieku un cilvēktirdzniecības upuriem, personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, kā arī vairākām citām personu grupām. Par īpaši aizsargājamu atzīstams arī cietušais, kas noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

Noteikts, ka īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā, tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes. Attiecībā uz iztiesāšanu īpaši aizsargājamiem cietušajiem būs iespēja nesatikt pāri darītāju aci pret aci un iespēja tikt uzklausītam tiesas zālē ar komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Tāpat jāveic pasākumi, lai nepieļautu nevajadzīgu pratināšanu par cietušā privāto dzīvi, kas nav saistīta ar noziedzīgo nodarījumu, kā arī jābūt iespējai, ka lietu skata slēgtā tiesas sēdē.

Kriminālprocesā ieviests līdz šim nebijis princips, ka īpaši aizsargājamiem cietušajiem ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par apcietinātās vai notiesātās personas, kura radījusi viņam kaitējumu, atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai cietušais tiktu brīdināts par to, ka persona vairs neatrodas ieslodzījuma vietā, un pēc iespējas novērstu atkārtota apdraudējuma iespējamību.

Tāpat īpaši aizsargājamam cietušajam noteiktas tiesības piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu.

Ar likuma izmaiņām tiesības uz aizsardzību apdraudējuma gadījumā noteiktas ne tikai cietušajiem, bet arī viņu tuviniekiem. Saskaņā ar ES vienoto regulējumu dalībvalstīm jānodrošina, lai cietušais un viņa ģimenes locekļi tiktu aizsargāti no sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības, tostarp pret emocionāla vai psiholoģiska kaitējuma risku.

Noteikts, ka cietušā iesniegumu par atzīšanu par cietušo personu var pieņemt arī mutvārdos, ne tikai rakstveidā. Minētie grozījumi ir vērsti uz to, lai samazinātu dokumentu apjomu kriminālprocesā.

Lai sāktu kriminālprocesu par izvarošanu, seksuālu vardarbību vai tīšu vieglu miesas bojājumu izdarīšanu, vairs nebūs obligāti nepieciešams pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

Likumā arī noteikts, ka nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksēs skaņu un attēlu ierakstā, ja tas būs nepilngadīgā labākajās interesēs un būs vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

No Kriminālprocesa likuma izslēgta norma, ka ekspertīze ir obligāta naudas īstuma noteikšanai.

Uz sarakstu