Saeima atbalsta 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu "airBaltic"

Par aizdevuma piešķiršanu nobalsoja 45 deputāti, pret bija 13, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

"Par" balsoja valdošās koalīcijas deputāti, izņemot bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu (V) un Edvīnu Šnori (VL-TB/LNNK), kuri balsojumā atturējās. Savukārt "pret" balsoja "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Vēl 24 deputāti balsojumā nepiedalījās, tostarp "Saskaņas" deputāti, kā arī Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) un Rihards Eigims (ZZS).

Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Vienlaikus Saeimas lēmums paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuras pakļautas Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Tātad šis lēmums "skaidri pasaka", ka "airBaltic" nevarēs iegādāties "Sukhoi" lidmašīnas, iepriekš akcentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurksis (V). Arī "airBaltic" vadītājs Martins Gauss uzsvēris, ka "airBaltic" ar Krievijā ražotajām lidmašīnām "Sukhoi" nelidos.

Šadurskis šodien debatēs pauda, ka Budžeta komisijas sēdē bija plašas diskusijas par šo jautājumu. Sēde bija slēgta, lai deputāti varētu iepazīties arī ar akcionāru līgumu.

Komisijas sēdē arī analizēta situācija saistībā ar AS "airBaltic" finanšu ilgtspēju. "Pašlaik pamatkapitāls ir negatīvs, un, strādājot ar negatīvu kapitālu, akciju sabiedrībai ir daudz dārgāki līzinga maksājumi, ir noteikta priekšapmaksas procedūra par kompānijas pakalpojumiem - tur, kur normāli aviokompānijas ar stabilu kapitālu var veikt pēcapmaksu," skaidroja Šadurskis.

Iepazīstoties ar ekspertu vērtējumiem, komisijas vairākums nonāca pie atziņas, ka, palielinot pamatkapitālu, iespējams nodrošināt uzņēmuma pelnošu un finansiāli ilgtspējīgu darbību, turpināja politiķis.

Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka komisijas sēdē interesējies par uzņēmuma kredītsaistībām. Pēc viņa teiktā, "airBaltic" vadība apliecināja, ka tādas saistības ir, bet neatklāja lidsabiedrības finanšu prioritātes, radot bažas, ka uzņēmuma attīstībai no valsts budžeta piešķiramā summa var būt iztērēta finanšu cauruma lāpīšanai. Ņemot vērā šīs bažas, "Saskaņa" balsojumā nepiedalījās.

Tikmēr politiķis Mārtiņš Bondars (LRA) debatēs vaicāja kolēģiem: "Kam jānotiek, lai jūs rīkotos atbildīgi un domātu kritiski būtisku jautājumu pieņemšanas laikā?" Viņš aicināja parlamentāriešus neatbalstīt aizdevuma piešķiršanu, jo, balsojot "par", 80 miljoni tiekot aizsūtīti nezināmā virzienā un noslēgtas nezināmas saistības ar investoru.

Arī koalīcijas pārstāvis Kārlis Seržants (ZZS) pauda, ka vēl vakar no rīta nedz viņš, nedz liela daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu nebija gatavi atbalstīt 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu sabiedrībai "airBaltic". Tomēr punkts, kas paredz liegt iespēju iegādāties "Sukhoi" lidmašīnas, ir mainījis šo attieksmi.

Deputāte Inguna Sudraba (NSL) kritizēja "airBaltic" vadību - Gauss uz Budžeta komisijas sēdi atnācis bez jebkādas dokumentācijas. "Vai nu tā ir patiešām klaja neprofesionalitāte, [...] vai nu viņš pats nesaprot, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana," sacīja Sudraba.

Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc šī lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Matīsa demisiju. Šī situācija aktualizēja jautājumu par valdības stabilitāti.

Uz sarakstu