Rosina pārskatīt mācību priekšmetu sadalījumu skolās
Markus aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban izglītības iestādēs tiek mācīts plašs mācību priekšmetu klāsts, tomēr tas tiekot darīts uz pamatprasmju rēķina. Markus norādīja, ka būtiski ir, lai skolēns, absolvējot skolu, prastu labi runāt, lasīt un rēķināt.
Viņa neizslēdza, ka svarīgi un nepieciešami ir arī citi mācību priekšmeti, piemēram, veselības mācība, sports un citi. Tomēr lielāka vērība jāpievērš tiem mācību priekšmetiem, kas nodrošina pamatprasmju apgūšanu. Markus pārliecināta, ka radošas un specifiskas lietas var labi integrēt pamatprasmju mācību priekšmetos.
"Piemēram, finanšu pratība var tikt integrēta matemātikā, jo finanšu prasmes būs labas tikai tādā gadījumā, ja skolēns pratīs labi rēķināt," sacīja Markus.
Arī Seile norādīja, ka līdz 2018.gadam, kad plānots ieviest jaunu, kompetencēs balstītu mācību saturu, iesaistītajām pusēm būs nopietni jādomā par to, kā samērot nepieciešamās pamatprasmes un 21.gadsimtam nepieciešamas zināšanas un prasmes.
Seile pauda, ka patlaban sabiedrība no skolu absolventiem pieprasa ne tikai pamatprasmes, bet arī specifiskas zināšanas, kas atbilst laikam. Ministre uzsvēra, ka, sākot strādāt pie jauna mācību satura, jāspēj definēt matricas struktūru, ierobežotā mācību priekšmetu klāstā spējot integrēt visas nepieciešamās prasmes. Seile arī uzsvēra, ka, piemēram, matemātika varētu būt tas mācību priekšmets, kurā varētu integrēt krietni daudzpusīgākas zināšanas.
Patlaban nav plānots palielināt mācību priekšmetu skaitu, norādīja Seile, turpinot, ka "mākslīga priekšmetu skaita palielināšana nerada kvalitatīvus uzlabojumus skolēnu zināšanās un prasmēs".
Tiekoties ar Seili, Markus informēja arī par RPIVA projektu, kura laikā tiks veikts plašs pētījums par bērnu valodas attīstību. Sadarbojoties ar Norvēģijas kolēģiem, rezultātā tiks iegūta jauna diagnostikas sistēma, izstrādātas jaunas valodas attīstības normas, kā arī mācību materiāli.
Uz sarakstu
