Rosina pagaidām nelemt par iespēju atlaist valstij nelojālus pedagogus
Gan komisija, gan Juridiskais birojs, gan "Saskaņa" priekšlikumos uz otro lasījumu piedāvā izslēgt šādas izmaiņas no Izglītības likuma grozījumiem.
Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādas izmaiņas rosina tāpēc, ka šī iecere neietekmē nākamā gada budžetu, savukārt Satversmes tiesa norādījusi, ka budžeta paketē iekļaujami likumi, kam ir finansiālā ietekme uz nākamo saimniecisko gadu. Par šo ieceri deputāti varētu lemt atsevišķā likumprojektā, kuru skatītu ierastajā kārtībā, trīs lasījumos, piebilda Meistere.
Savukārt "Saskaņa" jau iepriekš kritizēja šo ieceri, bet Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) bija izteikusies, ka šo ieceri varētu neskatīt kopā ar valsts budžetu un saistītajiem likumprojektiem.
Papildu priekšlikumus likuma grozījumiem iesniedza arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), piedāvājot sīkāk sadalīt likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrija rosina sašaurināt šī panta otro punktu, nosakot, ka pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā tostarp ir veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru un dabu.
Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".
Tagad ministrija piedāvā atsevišķi nodalīt šajā punktā esošo pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Šādi priekšlikums nodrošinātu to, ka minētie grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varētu tikt atbrīvoti, ja tie nepilda savu pienākumu tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Grozījumi Izglītības likumā paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Patlaban Izglītības likums paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Vienlaikus normatīvais regulējums pašreiz neparedz tiesības tieši ietekmēt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga darbību, ja tā vērtējama kā prettiesiska un nelojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī pedagogs nepilda Izglītības likumā noteiktos pienākumus, veidojot nepareizu izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
IZM norāda, ka tādējādi var tikt ietekmētas valsts un sabiedriskās intereses, radīts risks demokrātijai, drošībai un attīstībai nākotnē, kā arī īstenots valsts izglītības standartam neatbilstošs izglītības process, ietekmēta izglītības kvalitāte, tiesiskums un valsts izglītības standartos noteiktā izpilde. Tā rezultātā neracionāli var tikt izlietoti arī valsts budžeta finanšu līdzekļi izglītības jomā, tostarp pedagogu darba samaksas finansēšana.
Latvijas izglītības iestāžu akreditācijas prakse liecina, ka saistībā ar iestādes darba organizāciju, vadību un kvalitātes nodrošināšanu nepietiekams vērtējums periodā no 2011.gada līdz 2016.gada 1.septembrim ir bijis 32 profesionālās izglītības iestādēm un 19 vispārējās izglītības iestādēm. Savukārt IKVD Uzraudzības departaments pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā saņēma ne vairāk kā desmit iesniegumus, kuru saturs varētu būt saistīts ar likumprojektā iekļautajiem jautājumiem.
Uz sarakstu
