Rimšēvičs kritizē budžeta projektu un mudina veikt pamatīgu tā inventarizāciju

Rimšēvičs LTV kā negatīvu tendenci vērtēja faktu, ka Latvija nespēj atteikties no budžeta ar deficītu, un budžets ar pārpalikumu atjaunotās Latvijas laikā esot bijis tikai vienu gadu. Mēs uzkraujam parādu nastu nākamajām paaudzēm un samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, kritizēja LB vadītājs un pārmeta, ka gadu no gada lēnām situācija tiek pasliktināta.

Bankas prezidenta vērtējumā, ir nepieciešams uztaisīt kārtīgu valsts budžeta inventarizāciju un veidot "nulles budžetu", kad izrevidētu visus budžetā iekļautos maksājumus. Tomēr tā vietā valdība gadu no gada meklē iespējas palielināt ieņēmumus uz nodokļu pieauguma rēķina, kas padara valsts ekonomiku nekonkurētspējīgāku. Ar nemitīgām nodokļu izmaiņām Latvija mazina investoru vēlmi un uzticēšanos ieguldīt, valdību darbu kritizēja Rimšēvičs.

Rimšēvičs negatīvi novērtēja arī šī gada valsts budžetu, kura kontekstā labā ziņa esot vien tā, ka valdība nav ķērusies pie pievienotās vērtības nodokļa celšanas, kas esot pēdējais salmiņš krīzes situācijās. Bankas vadītājs gan pieļauj, ka gadījumā, ja vismaz nākamā gada laikā netiks veikta budžeta inventarizācija, minētā nodokļa palielināšana var nonākt politiķu dienaskārtībā.

Vērtējot iecerēto "solidaritātes nodokli", Rimšēvičs to nodēvēja par jocīgu un nevajadzīgu veidojumu un politisku instrumentu, lai politiķi demonstrētu, ka tiek apkaroti vairāk pelnošie, kas tautai varētu patikt. Tos 40 miljonus eiro budžetā varētu atrast citur, izteicās Rimšēvičs, vienlaikus gan apgalvojot, ka kopumā neiebilst virzībai uz to, ka bagātie maksā lielākus nodokļus. LB cilvēku, uz kuriem attieksies jaunais maksājums, esot daudz, un, protams, par viņiem tiks maksāts, tomēr valstij vairāk būtu jādomā, kā ļaut cilvēkiem pelnīt vairāk, piebilda LB vadītājs.

Latvijas ārējo parādu Rimšēvičs uzskata par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Valstis, kurām ir lielāki kredīti, attīstās lēnāk, tāpēc ekonomiskās attīstības laikā jācenšas mazināt parādus, uzskata LB prezidents. Pēc viņa domām, augsta parāda apstākļos vienīgais veids, kā tikt ārā no krīzes, ir sakārtot valstu finanses.

Rimšēvičs uzsvēra, ka parādu krīze Eiropā nav atrisināta, bet vien aizvirzījusies otrajā plānā aiz bēgļu krīzes. Arī Grieķijas ekonomiskā krīze esot tikai "apārstēta", piešķirot šai valstij milzīgu naudu.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka tā šogad sāks darbu pie nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas. Tāpat ministrijā tiks sākts darbs pie vidēja termiņa nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Divi no būtiskākajiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir efektīva valsts budžeta izdevumu izlietošana, kā arī stabila un prognozējama nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valsts funkciju izpildei, īpaši valdības prioritāro drošības, sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai.

"Ir pienācis laiks rūpīgi izrevidēt nozaru ministrijām piešķirtos valsts budžeta līdzekļus to funkciju īstenošanai. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu. Mēs jau šogad sāksim darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes, tādējādi jau 2017.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju nekā līdz šim," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

FM speciālisti jau šogad pilnveidošot sadarbību ar kolēģiem nozaru ministrijās, lai rūpīgi izvērtētu piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, īpašu vērību veltot bāzes izdevumiem. Bāzes izdevumi ir izdevumi, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī. Intensīvs darbs tikšot sākts uzreiz pēc nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā. Tikai pēc rūpīgas bāzes izdevumu pārskatīšanas tiks pieņemts lēmums par jaunajām politikas iniciatīvām, norāda FM.

Savukārt saskaņā ar Valdības rīcības plānu FM līdz 2016.gada beigām ir jāizstrādā Nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās būs definēts nodokļu politikas mērķis, rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Tas ir apjomīgs darbs, tāpēc termiņš ir noteikts līdz nākamā gada beigām. Plānots, ka darbs pie šī dokumenta projekta izstrādes varētu beigties jau ātrāk - nākamā gada pirmajā pusē.

Darbs pie pamatnostādņu izstrādes ir jau sākts, un ir notikusi pirmā darba grupas sanāksme, kā arī ar FM rīkojumu ir apstiprināts darba grupas sastāvs, kurā ir pārstāvji no citām ministrijām, kā arī valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Kā uzsver FM, pašlaik jau esot skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi kā nodokļu slogs, kapitāla nodoklis, resursi veselības aprūpes finansēšanai un citi jautājumi.

Uz sarakstu