Riebiņu novadā norisinās filozofa Mūka atceres pasākumi
Otrdien, 15.janvārī, Riebiņu novada skolās notiks daiļlasītāju konkurss "R.Mūka dzejas lasījumi", bet 16.janvārī - Latvijas skolu jaunatnes jaunrades darbu konkursa noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana Galēnu pamatskolā. Ceturtdien, 17.janvārī, Roberta Mūka muzejā notiks konkursa novada skolu komandām "Iepazīsti novadnieku Robertu Mūku" zīmējumu un kolāžu izvērtēšana un uzvarētāju apbalvošana.
Noslēgsies Mūka atceres pasākumi 18.janvārī ar zinātnisko konferenci Galēnu kultūras namā.
Konferencē uzstāsies literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, habilitētā filoloģijas doktore Janīna Kursīte (V), LU profesori Maija Kūle un Igors Šuvajevs, Rēzeknes Augstskolas un Daugavpils Universitātes mācību spēki filoloģijas doktori Ilga Šuplinska un Valentīns Lukaševičs, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Kristīne Modnika.
Roberts Mūks (īstajā vārdā Roberts Avens) dzimis 1923.gada 14.janvārī Gālēnu pagastā, Rēzeknes apriņķī. Otrā pasaules kara laikā devies trimdā, studējis vairākās universitātēs - Vācijā teoloģiju, Beļģijā žurnālistiku un ASV bibliotēkzinības un filozofiju. 1970.gadā viņš ieguvis filozofijas doktora grādu.
Mūks ir publicējis vairāk nekā desmit filozofiski psiholoģisku apcerējumu, kuros apskatīti ar reliģiju, mitoloģiju, iztēli un arhetipisko psiholoģiju saistīti jautājumi. Apcerējumi tulkoti daudzās valodās.
Latviešu presē Mūka darbi parādījās 50.gados. Viņa dzeja ar savu artistisko vieglumu, metaforisko oriģinalitāti un spriego intonāciju pieder pie 80.gadu trimdas dzejas nozīmīgākajām vērtībām.
Filozofijā Mūks galvenokārt ir pievērsies arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām, mēģinot uzcelt tiltu starp Rietumiem (K.G.Junga un Dž.Hilmana psiholoģijas ietērpā) un Austrumiem (budisma ietērpā). Viņš veicis pētījumus arī par P.Tillihu, antropozofiju un tās dibinātāju R.Šteineru. Mūka pasaules izjūta radusies plašā vēsturiskā, filozofiskā un reliģiozā, arī psiholoģiskā salīdzinājumā ar mūsdienu subkultūru un tradīcijām. Viņa grāmatas tulkotas daudzās pasaules valodās.
Latviju pēc ilgiem gadiem Mūks atkal ieraudzīja 1989.gadā. Periodiski dzīvodams gan ASV, gan Latvijā, no 1991. līdz 1993.gadam viņš bijis Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, 1998.gadā viņš kļuva par šīs augstskolas goda doktoru.
Kopš 1998.gada Mūks dzīvoja Rīgā un turpināja publicēt filozofiskās un dzejoļu grāmatas. 2001.gadā iznākušais dzejoļu krājums "Ar pīpi uz mākoņu malas" saņēmis Krišjāņa Barona fonda prēmiju.
Aizsaulē Mūks aizgājis 2006.gada 4.janvārī 82 gadu vecumā.
Uz sarakstu
