Reizniece-Ozola vēlas turpināt iesākto ekonomikas ministres amatā

Ekonomikas ministre aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņas pienākums ir turpināt iesāktos darbus Ekonomikas ministrijā, tāpēc arī turpmāk viņa vēlas pildīt ekonomikas ministres pienākumus.

"Man ir svarīgi pabeigt iesāktos darbus - risināt gāzes tirgus liberalizācijas jautājumus, izstrādāt nodokļu politiku mazajiem uzņēmumiem, ieviest nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu," uzsvēra ministre.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola piekristu uzņemties Ministru prezidentes pienākumus, ekonomikas ministre atkārtoja, ka viņas mērķis ir pabeigt iesāktos darbus Ekonomikas ministrijā.

Pēc Reiznieces-Ozolas domām, jauno valdību jāveido līdzšinējām koalīcijas partijām. "Izmaiņas koalīcijā nav nepieciešamas un valdības veidošana ir jāuzņemas "Vienotībai"," uzsvēra ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka jaunajai valdībai ir jāsaglabā stabilitāte, konsekventi turpinot risināt ģeopolitiskos jautājumus. "Stabilitāte ir nepieciešama gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem," piebilda ekonomikas ministre.

Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata. Straujuma žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. "Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus," teica Straujuma.

Straujuma kā sava darba turpinātāju redz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). "Es personīgi redzu cilvēku, kas varētu pārņemt iesāktos darbus. Viņš ir pierādījis, ka grūtos brīžos ir gatavs uzņemties atbildību," žurnālistiem atzina premjere.

Koalīcijas partneri varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis žurnālistiem iepriekš norādīja, ka premjera kandidatūrai jābūt sabiedrībā absolūti atbalstītai. Taujāts par Kozlovska kandidatūru, politiķis norādīja, ka ZZS par viņu ir pozitīvs viedoklis, jo viņš ir ilgstoši iepazīts ministra darba laikā.

Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru, liecina neoficiālā informācija. Viņš spēj atzīt kļūdas un ir vērsts uz kompromisiem, norāda partijas pārstāvji. Oficiāli par šo jautājumu VL-TB/LNNK nav lēmusi, tomēr valdes un frakcijas lēmums paredz, ka "Vienotības" līdere Āboltiņa nebūtu atbalstāma kā premjera amata kandidāte.

Pašlaik partneri norāda, ka tieši "Vienotībai" būtu jāvirza nākamais premjera amata kandidāts. Kozlovskim varētu būt atbalsts arī "Vienotībā", tomēr netiek izslēgta iespēja, ka kandidēt uz šo amatu varētu arī "Vienotības" līdere Āboltiņa.

Tikmēr pati Āboltiņa jau norādījusi, ka, veidojot jauno valdību, būtu jāpaplašina koalīcija. Politiķe skaidroja, ka pēdējā laikā šajā koalīcijā pietiekami bieži bija dažādi strīdi un ultimāti. Strādājot plašākā koalīcijā, "valstiskās intereses izlīdzsvarot ir daudz vieglāk", uzskata Āboltiņa.

Līdzšinējai koalīcijai kopumā ir 61 deputāta atbalsts - "Vienotības" 23, Zaļo un zemnieku savienības 21 un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK 17 parlamentārieši. Savukārt opozīcijas rindās pašlaik ir 38 deputāti, kuriem ir tiesības balsot Saeimas sēdē, - 24 "Saskaņas", septiņi Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un septiņi partijas "No sirds Latvijai" parlamentārieši. No LRA Saeimā ievēlēti astoņi deputāti, taču Dainim Liepiņam ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, jo parlaments ļāvis turpināt viņa lietas iztiesāšanu.

Uz sarakstu