"SEB banka": Latvijas IKP nākamgad augs par 2,7%

Attiecībā uz iekšzemes kopproduktu (IKP) "SEB bankas" eksperti uzskata, ka Latvija būs visstraujāk augošā Baltijas valstu ekonomika. Nākamgad Latvijas IKP augs par 2,7%, bet 2017.gadā - par 3,5%.

Šāda izaugsme turpinās balstīties patēriņā, tomēr Eiropas Savienības (ES) fondu ietekmē nedaudz pieaugs arī investīciju aktivitāte. Eksporta diversifikācija turpināsies, kā rezultātā straujš eksporta kāpums nav sagaidāms.

Igaunijas šī gada prognoze vājā eksporta dēļ ir nedaudz samazināta, taču izaugsme atgūsies galvenokārt ar patēriņa buma un spēcīgā Zviedrijas pieprasījuma palīdzību - attiecīgi Igaunijas IKP pieaugums nākamgad tiek prognozēts par 2,7%, bet 2017.gadā par 3,4%.

Lietuvas izaugsme šogad būs nesteidzīga, teikts apskatā. To ietekmē gan Krievija, gan arī zemās naftas cenas, kas iedragājušas valstij nozīmīgo naftas produktu eksportu. Lietuvas IKP pieaugums turpmāko divu gadu laikā paātrināsies līdz 3%.

Šogad Latvijas IKP izaugsme tiek prognozēta 2,4% apmērā, Igaunijas - par 1,9%, bet Lietuvas - par 1,8%.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidroja, ka Baltijas valstis Krievijas ekonomiskās lejupslīdes un pārtikas importa sankcijas izjūt smagāk nekā Centrāleiropas valstis, jo tām ir lielāka tirdzniecības sadarbība ar Krieviju.

"Tomēr mājsaimniecību patēriņam izdevīgie nosacījumi ir galvenais iemesls, kāpēc Baltijas valstis un Centrāleiropa turpinās uzrādīt labu noturību pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi un to ekonomiku vājumu. Spēcīgi reālie ienākumi, palielinot nodarbinātību un tikai piesardzīgi augošās zemās procentu likmes, uzturēs labu patēriņa pieaugumu. Kapitāla izdevumu aktivitāte, kas līdz šim ir bijusi samērā gausa, nedaudz palielināsies, bet to joprojām kavēs ģeopolitiskā nenoteiktība. Pieticīgais eksporta pieaugums ļoti pakāpeniski nostiprināsies, jo pieaugs Vācijas pieprasījums, kas ir īpaši svarīgi Centrāleiropas valstīs, kā arī Ziemeļvalstīs, kas ir nozīmīgi tirgi Baltijas valstīm," skaidroja Gašpuitis.

Viņš sacīja, ka turpinās Latvijas eksporta diversifikācija, taču lielākais eksporta pieaugums ir uz valstīm, kuru īpatsvars kopējā eksporta apjomā nav sevišķi liels. Eksports uz Krieviju samazinājies par 19,2%, bet šis samazinājums nav tik liels kā Lietuvai un Igaunijai, kur tas samazinājies par 30-40%. "Iespējams, ka Latvijas eksportētāji ir elastīgāki," sacīja ekonomists.

Gašpuitis piebilda, ka inflācijas tempi Austrumeiropā būs atšķirīgi. Augsta inflācija sagaidāma Ukrainā un Krievijā, ko veicina valūtas vērtības samazināšanās. Pēdējo mēnešu laikā tā ir sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk ļoti pakāpeniski mazināsies. Vairumā citu Austrumeiropas ekonomiku inflācija ir zema - tā ir tuvu vai jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. "SEB banka" prognozē, ka inflācija atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas pieauguma rezultātā. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors.

Gašpuitis informēja, ka saskaņā ar "SEB bankas" prognozēm inflācija Latvijā šogad būs 0,4%, nākamgad - 1,7%, bet 2017.gadā - 2,2%. Igaunijā šogad tiek prognozēta 0,5% inflācija, nākamgad - 2,3%, bet 2017.gadā - 2,7%. Lietuvā šogad tiek prognozēta 0,7% deflācija, nākamgad - 0,3% inflācija, bet 2017.gadā - 1,2% inflācija.

"SEB bankas" eksperti uzskata, ka Krievijas un Ukrainas ekonomikās arī turpmāk būs vērojama recesija. Lejupslīde Krievijā turpināsies arī 2016.gadā, un tas notiks galvenokārt zemo naftas cenu un sankciju pret Krieviju dēļ, kuras, visticamāk, tiks pagarinātas. Krievijas IKP lejupslīdes temps samazināsies no mīnus 4% šogad līdz mīnus 1% nākamgad.

Gašpuitis skaidroja, ka Krievijas ekonomikā bez strukturālajām reformām, kas risinātu tādas problēmas kā slikto uzņēmējdarbības vidi, investīciju trūkumu un lielo atkarību no naftas eksporta, izaugsme nākotnē būs ļoti vāja.

"SEB bankas" ekonomists piebilda, ka Polija, kas ir diezgan svarīgs Latvijas eksporta tirgus, uzrāda stabilu izaugsmi. 2016.gadā tā paātrināsies līdz 3,6%, bet 2017.gadā līdz 3,8%. Pēc vakar notikušajām parlamenta vēlēšanām sagaidāma valdības maiņa, tomēr ekonomiskās attīstības gaitu tas neietekmēs, prognozēja Gašpuitis.

Uz sarakstu