"Providus" un "Delna": Valsts pārvaldē korupcijas pazīmes pārsvarā nav novērotas
Ceturtdien, 31.martā, Valmierā notika domnīcas "Providus" un biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna" "Valsts sagrābšanas" projekta atskaites prezentācija. Lielākajā daļā aplūkoto gadījumu "valsts sagrābšanas" pazīmes jeb korupcijas mēģinājumi nav novēroti, pilsētas informāciju tīkls Pilseta24.lv uzzināja prezentācijā.
"Valsts sagrābšanas" projekts norisinās no 2015.gada novembra līdz 2017.gadam. Līdz šim ir apkopoti rezultāti par četriem mēnešiem (novembris, decembris, janvāris, februāris). To laikā aplūkoti 85 likumprojekti, no kuriem četros novērota "valsts sagrābšanas" pazīmju klātbūtne. Tāpat novēroti 13 amatpersonu iecelšanas gadījumi, no kuriem korupcijas pazīmes nav novērotas.
Pazīmes novērotas likumprojektos par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, grozījuma likumā "Par akcīzes nodokli" un grozījumiem Enerģētikas likumā.
Kopumā pētnieki secinājuši, ka lielākajā daļā aplūkoto gadījumu "valsts sagrābšanas" pazīmes nav novērotas, tikai atsevišķos gadījumos ievērots, ka deputātiem nav sava viedokļa un argumentācijas, tādēļ grozījumi izmantoti kā privāto interešu īstenošanas kanāls.
Projekta "Valsts sagrābšana" ideja domnīcai "Providus" un "Sabiedrība par atklātību "Delna" radās pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2015.gadā pasūtītā pētījuma rezultātiem. Tajos secināts, ka Latvijas Republikas Saeimu par godīgu uzskatījuši tikai 21% iedzīvotāju. Aptaujā bijis arī konkrēts jautājums - "Cik lielā mērā cilvēki piekrīt tam, ka deputāti pieņem lēmumus tikai šauru ekonomisko grupu labā"? Tam piekrita 71% iedzīvotāju.
"Domājot par to, kādus projektus "Providus" un "Delna" reprodukcijas jomā varētu veikt, šāda tipa dati lika mums secināt, ka Saeima ir viena no tām institūcijām, kurai ir pamats pievērst īpašu uzmanību. Dēļ tā mēs radījām projektu "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze", skaidro "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
Projekts aizsākās 2015.gada novembrī. Tajā ir vairākas aktualitātes, bet centrālā no tām ir monitorings par to, kā Saeimas deputāti pieņem lēmumus un kā izskatās to pieņemšanas process.
"Tas, ko mēs analizējam, ir korupcijas, vai "valsts sagrābšanas" pazīmes. Pieredze rāda, ka lēmumu pieņēmēju uzvedībā un darbībā, kuri darbojās koruptīvu motīvu vadīti, mēdz parādīties īpatnības. Viena no tām, kas pagātnē Saeimā bijusi diezgan daudz novērojama, ir gadījumi, kad deputāts iesniedz kādu ļoti strīdīgu priekšlikumu ,kuru nevēlās vai negrib nekādā veidā pamatot. Šādā situācijā var saskatīt to, ka viņš kādai specifiskai grupai ir ļoti izdevīgs. Nevar teikt, ka tādā situācijā deputāts vienmēr ir uzpirkts, bet tā var būt viena no pazīmēm, kas norāda, ka situācijā ir vērojama korupcija, vai diezgan liels korupcijas risks."
Valsts sagrābšana šajā gadījumā nozīmē īpašu korupcijas veidu. Parastas un vienkāršas korupcijas gadījumā cilvēki samaksā kukuli, lai izvairītos no likuma prasību pildīšanas, savukārt valsts sagrābšana ir tāda veida korupcija, ar kuras palīdzību var iegūt iespēju korumpanta interesēs izgrozīt likuma saturu.
Projekta mērķis ir informēt sabiedŗibu par iesējamiem ar valsts sagrābšanu saistītiem riskiem likumdošanas procesā un to, kā šādus riskus iespējams novērst.
Projekta autori ir izveidojuši speciālu metodoloģiju, ar kuras palīdzību iespējams pētīt valsts sagrābšanas pazīmes. Ar metodoloģiju iespējas iemazīties šeit.
Uz sarakstu
