"Nordea" nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš 3% apmērā

Izaugsmes galvenais veicinātājs būs pēdējā laikā ierasti augstais privātais patēriņš, pieaugs arī valdības izdevumi, pozitīva tendence pēdējā pusgada laikā novērojama arī investīcijās, kam nākamgad vajadzētu pieaugt vēl vairāk.

Eksports, lai gan piedzīvos izaugsmi, nebūs spēcīgs. Tā galvenais iemesls arvien būs ģeopolitiskās nesaskaņas un piesardzīgā globālo investīciju vide. Vēl lielāku IKP izaugsmi neļaus sasniegt preču un pakalpojumu imports, kas, pateicoties iedzīvotāju pirktspējai, turpinās palielināt tirdzniecības bilances deficītu, prognozē "Nordea" bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.

Šogad Latvija būs uzrādījusi visspēcīgāko IKP izaugsmi starp Baltijas valstīm. Visticamāk, izaugsme būs ap 2,4%, kamēr Lietuvā - tuvāk 1,8%, bet Igaunijā - ap 1,3%, lēš "Nordea".

Savukārt nākamgad Igaunijas izaugsme tiek prognozēta 2,7% apmērā, bet Lietuvas tautsaimniecības kāpums tiek gaidīts 4% apmērā.

Eirozonas vidējo izaugsmi "Nordea" analītiķi nākamgad prognozē 1,7% apmērā.

"Nordea" analītiķi Baltijas ekonomiku raksturo ar vārdiem: "No vienas puses stagnē, no otras - sakarst". Pēckrīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina "pārkarst". Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors - strauji augošais algu līmenis - pašlaik sasniedzis 5-7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva pašlaik ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā, tai cieši seko Igaunija un tikai pēc tam ir Latvija. Prognozēts, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017. gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies.

Pretēji pēckrīzes periodam 2016. un 2017.gadā Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Patlaban vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz 740 eiro, Latvijā 830 eiro, kamēr Igaunijā par 30% vairāk - 1050 eiro.

Pie vājajiem eksporta rezultātiem vainojama Krievija. Šogad deviņos mēnešos eksporta līmeņi uz Krieviju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noslīdējuši par 21%, 38% un 41%. Tā rezultātā būtiski palēninājusies arī eksporta izaugsme, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latviju līdz šim salīdzinošo mazāk ietekmējusi Krievijas ekonomikas recesija un piemērotās sankcijas, kas izskaidro, kādēļ Latvijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus visā Baltijā. Tomēr prognozēts, ka Krievijas negatīvā ietekme 2016.gadā samazināsies. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, eksporta īpatsvars uz Krieviju jau ir ievērojami samazinājās. Otrkārt, paredzams, ka eksports uz citiem tirgiem turpinās pieaugt par 5-7%, kas krietni kompensēs negatīvo Krievijas ietekmi. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ekonomiskās sankcijas turpināsies, Krievijas negatīvā ietekme 2016.gadā būs ievērojami mazāka, salīdzinot ar 2015.gadu, skaidro "Nordea".

Analītiķi norāda, ka investīciju cikls Baltijas valstīs ir izjucis, ko raksturo straujais investīciju pieaugums Lietuvā (par 10% 3.ceturksnī), investīciju pieauguma paātrināšanās Latvijā (par 6% 3.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada konkrēto periodu) un krītošais investīciju līmenis Igaunijā (samazinājums par 12% 2.ceturksnī). Lietuvā un Latvijā investīciju galvenais dzinējspēks ir augošās investīcijas mašīnās un iekārtās, kas ir pozitīvs indikators un varētu nozīmēt spēcīgāku turpmāko ekonomisko izaugsmi un eksporta potenciālu. Turklāt investīciju un IKP attiecība visās trīs Baltijas valstīs pašlaik ir virs vidējā Eiropas Savienības valstīs. Investīcijas rezidentu nekustamajā īpašumā Lietuvā sasniegušas pirmskrīzes līmeni, kamēr Latvijā tās svārstās 25-30% robežās, salīdzinot ar 2007. un 2008.gada līmeņiem.

Uz sarakstu