"Latvijas tiltu" valdes priekšsēdētājs Kamkalovs atsaukts no uzņēmuma valdes
Savukārt par uzņēmuma valdes locekli ievēlēts "Latvijas tiltu" juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs.
"Latvijas tiltu" valdē turpmāk strādās Gorjuns un valdes locekļi Kolosovs, Regīna Vitrjaka, Igors Goļcovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs.
Piektdien, 17.jūnijā, Kamkalovs tika atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka "LNK" grupas meitas uzņēmuma AS "Latvijas tilti" valdes priekšsēdētājs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien sācis kriminālprocesu arī par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā.
KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs. Streļčenoks sacīja, ka sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.
18.jūnijā Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests no aizturēšanas vietas atbrīvojis Kamkalovu, savukārt KNAB atbrīvojis visus aizturētos "LNK Industries" darbiniekus. Brīvībā nokļuva saistībā ar šo pašu lietu iepriekš aizturētais Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža. Lai gan KNAB bija lūdzis tiesu piemērot viņam apcietinājumu, izmeklēšanas tiesnese to atteica.
KNAB veiktās izmeklēšanas darbības pret "LNK Industries" darbiniekiem veiktas saistībā ar Rīgas domes iepirkumu par papildu darbiem Salu tilta rekonstrukcijā, piektdien preses brīfingā atzina "LNK Industries" valdes loceklis Davids Lipkins. Viņš skaidroja, ka Salu tilta rekonstrukcijai bija divi iepirkumi - "lielais konkurss" par tilta rekonstrukciju vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā, kā arī "mazais konkurss" par papildu darbiem, tostarp gājēju galerijas rekonstrukciju, aptuveni pusotra miljona eiro vērtībā. KNAB izmeklēšana esot saistīta ar pēdējo no tiem.
Lipkins apstiprināja, ka KNAB aizturējis četrus "LNK Industries" darbiniekus uzņēmuma darba vietā.
Tāpat Lipkins kategoriski noliedza iespēju, ka uzņēmuma darbinieki varētu būt iesaistīti kukuļdošanā un noraidīja aizdomas kā nepamatotas. "Pret uzņēmumu notiek ļoti asa konkurences cīņa gan Lietuvas, gan Latvijas tirgū. Neizslēdzu, ka arī šīs apsūdzības ir konkurences karu izpausme un negodprātīgi biznesa paņēmieni. To izpausmes ir visdažādākās - sākot ar jau vairākkārt uzņēmuma objektiem uzsūtītajām Valsts darba inspekcijas pārbaudēm, kurās netika atklāts nekas pretlikumīgs, un beidzot ar šodienas darbībām," sacīja Lipkins.
Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka 2015.gada septembrī "LNK Industries" uzvarēja Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par būvdarbiem Salu tilta kompleksā. Iepirkuma līgumcena ir 1,5 miljoni eiro. 2014.gada maijā pilnsabiedrība "LNK Industries Group" uzvarēja arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par Salu tilta renovāciju. Iepirkuma līgumcena ir 8,74 miljoni eiro.
Pēc KNAB vadītāja teiktā, Latvijā sāktajā kriminālprocesā figurē gan ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, gan kukuļa došana, gan kukuļa ņemšana, gan dienesta viltojums. Streļčenoks norādīja, ka personas sadarbojas un sniedz liecības. Vairāk detaļu Streļčenoks neizpauda, jo patlaban vēl notiek procesuālas darbības.
"Latvijas Novitātes kompleksa" (LNK) jeb "LNK Group" īpašnieki ir uzņēmēju Milovu ģimene. Holdings "LNK Group" dibināts 1988.gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā ("LNK Industries"), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē ("LNK Aerospace") un nekustamo īpašumu attīstībā ("LNK Properties"). "Latvijas tilti" ietilpst "LNK Industries" virzienā, savukārt Kamkalovs ir arī LNK valdes loceklis.
"Latvijas tilti" tika izveidoti 1942.gadā kā valsts uzņēmums. 1997.gadā uzņēmums tika pārveidots akciju sabiedrībā, kuras kontrolpaketi iegādājās kompānija "Latvijas Novitātes komplekss", kam ir 89,69% "Latvijas tiltu" akciju.
Būvfirma "Latvijas tilti" saņēmusi vairākus Klaipēdas ostas pasūtījumus. Nesen tā kopā ar "Kaminera" grupas celtniecības uzņēmumu "Borta" uzvarēja 11,7 miljonu eiro vērtā konkursā par Klaipēdas ostas dienviddaļas padziļināšanu. Tā bija uzvarējusi arī 14,9 miljonu eiro vērtā kravu kompānijas "Bega" piestātņu izbūves konkursā, bet vēlāk no tā izstājās. 2013.gadā "Latvijas tilti" par 32,36 miljoniem eiro izbūvēja Klaipēdas ostas pasažieru termināļa piestātni.
Lietuvā kopumā "Latvijas tilti" saņēmuši pasūtījumus 94,2 miljonu eiro vērtībā - neskaitot darbus Klaipēdas ostā, kompānija būvējusi Panemunes-Sovetskas apvedceļu, Geležinio vilko ielas estakādi Viļņā.
"Latvijas tilti" ieņēmumi pērn bija 15,47 miljoni eiro - divas reizes mazāk nekā 2014.gadā, kad tie sasniedza 31,564 miljonus eiro, bet kompānijas peļņa bija 69 700. 2014.gadā "Latvijas tiltu" peļņa bija 20 600 eiro.
Uz sarakstu
