"KVV Liepājas metalurgs" vēlas lielāku pretimnākšanu no kreditoriem
AS "KVV Liepājas metalurgs" sarunās ar kreditoriem, tajā skaitā, valsti vēlas lielāku pretimnākšanu un elastīgāku pieeju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma preses dienestā.
"KVV Liepājas metalurgs" vadība uzskata, ka patlaban uzņēmuma kreditori, tajā skaitā arī valsts, ir ieņēmuši stingru pozīciju un uzņēmums nejūt pretimnākšanu.
Sarunas ar kreditoriem tiks turpinātas, lai panāktu vienošanos par kavētā maksājuma izpildi, norādīja "KVV Liepājas metalurgs" preses dienestā.
LETA jau ziņoja, ka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norādījis - ja līdz janvāra beigām neizdosies panākt vienošanos ar AS "KVV Liepājas metalurgs" par valdības izvirzīto nosacījumu izpildi, tad kreditoriem būs jāsāk realizēt tiesības uz nodrošinājumu.
"Patlaban valdības nosacījumi ir izpildīti daļēji. Nav iesniegtas bankas garantijas par visu kavēto maksājuma summu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet tikai par daļu no šīs summas. Tāpat ir saņemts tikai uzņēmuma vadības apliecinājums par to, ka tiks veikti biznesa plānā paredzētie finanšu ieguldījumi, taču nav saņemts akcionāru apliecinājums par ieguldījumiem," sacīja Āboliņš.
Valsts kases pārvaldnieks uzsvēra, ka sarunas ar uzņēmumu notiek visu laiku un tās tiks turpinātas, lai panāktu vienotu izpratni par nosacījumu izpildi. "Dialogs nav beidzies, tomēr kreditoriem ir jāizskata tās tiesības uz nodrošinājumu, ko paredz iepriekš noslēgtie līgumi. Tomēr arī tiesību uz nodrošinājumu realizācija neizslēdz dialoga turpināšanu ar uzņēmumu," sacīja Āboliņš.
Viņš norādīja, ka ir vairāki nodrošinājumi - tās ir gan iepriekš izsniegtās bankas garantijas, gan komercķīlas, gan hipotēkas, gan saistīto uzņēmumu ķīlas.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS "KVV Liepājas metalurgs" saistību neizpildi, bet par to varētu lemt nākamnedēļ, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs informēja, ka 19.janvārī valdība uzklausīja Valsts kases un auditora starpziņojumu par situāciju "KVV Liepājas metalurgā".
Lai arī iepriekš Valsts kase aģentūrai LETA atzina, ka vienošanās par "KVV Liepājas metalurga" kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase valdības sēdē iecerēja ierosināt izmantot līgumā ar investoru paredzētās tiesības attiecībā uz nodrošinājumu, tomēr valdība nekādus lēmumus nepieņēma.
Reirs stāstīja, ka Valsts kasei un auditoriem ir uzdots noskaidrot nepieciešamo informāciju un sagatavot to izskatīšanai Ministru kabinetā nākamās nedēļas sēdē.
Reirs atturējās komentēt iespējamās sekas tam, ka "KVV Liepājas metalurgs" valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu.
Kā ziņots, AS "KVV Liepājas metalurgs" valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.
Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar "KVV Liepājas metalurgu" par sadarbības turpināšanu. "Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus," sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas. "Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas, un, iespējams, kāda vienošanās vēl var tikt panākta," sacīja Dzelme.
Lai valsts piekristu AS "KVV Liepājas metalurgs" kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, 12.janvārī pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Uzņēmuma atbildi valdība gaidīja līdz šodienai.
Ja uzņēmums izpildītu šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.
Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.
Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.
Uz sarakstu
