Putnis: Pašvaldībām ir jāaizliedz piedalīties reklāmas tirgū
Pašvaldībām ir jāaizliedz piedalīties reklāmas tirgū, kā arī tām jāsakārto informācijas darbs, šorīt Latvijas radio teica Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Viņš atzina, ka patlaban pašvaldības, izlaižot savus izdevumus, faktiski pauž savas iestādes pozīciju.
"Tā ir manipulācija ar sabiedrību," skaidroja Putnis.
Pašvaldību iziešanu no reklāmas tirgus paredz arī Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kuras patlaban izstrādā KM, uzsvēra Putnis.
Jau rakstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un politiķu uzmanību uz to, ka pašvaldību finansēti izdevumi ierobežo reģionālo mediju darbu, iejaucoties reklāmas tirgū.
Arī Konkurences padome (KP) piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. KP norāda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu.
Savukārt pašvaldības vēlas, lai Ekonomikas ministrija izvērtētu KP "iespējami prettiesisko rīcību", plānojot aizliegt vietējos pašvaldību medijus. Vēstulē, kuru novembra sākumā parakstījušas 52 pašvaldības, lūgts izvērtēt KP vadības kompetenci un pilnvaras, jo šis esot uzskatāms gadījums, kad "iestāde parādījusi neizpratni par novados notiekošo, kā arī nav ieklausījusies iedzīvotāju viedoklī".
Pašvaldību medijus piedāvā ierobežot arī Kultūras ministrija. Tā piedāvā nevis aizliegt pašvaldību laikrakstus pavisam, bet gan ar likuma varu liegt tām pārdot reklāmas laukumus un precīzāk definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību.
Jau rakstīts, ka KM izstrādājusi Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Plāns piedāvā aktivitātes, kuras varētu realizēt piecos rīcības virzienos. Tie ir mediju vides daudzveidība, mediju kvalitāte un atbildīgums, mediju nozares profesionāļu izglītība, mediju pratība un mediju vides drošumspēja. Paredzētās aktivitātes vērstas uz pamatnostādnēs definēto mediju vides problēmu risināšanu.
Uz sarakstu
