Prezidents: Latvija vēlas lielāku ES atbalstu piena nozarei
Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) nākamgad plānoto finansiālo atbalstu lauksaimniecības produktu veicināšanas programmām, tomēr cer, ka tiks rasti papildu ceļi, kā Eiropa var palīdzēt Latvijas lauksaimniecībai, sevišķi piena sektoram, kurš piedzīvo sarežģītu laiku pēc jūtama eksporta apjoma samazinājuma Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ.
To tikšanās laikā ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka tieši jaunu tirgu apgūšana piena nozarei ir īpaši aktuāla, lai atgūtos pēc zaudētā Krievijas tirgus, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Prezidents pateicās komisāram, ka EK reaģējusi uz grūtībām, ar ko saskārušies lauksaimnieki, un par pasākumiem krīzes situācijas risināšanai tirgū, tajā skaitā arī 2016.gadā atvēlēto finansējumu. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi atvieglot birokrātiskās procedūras atbalsta saņemšanai, jo novilcināta palīdzības saņemšana var būt izšķiroša mazu saimniecību dzīvotspējai.
Tāpat Vējonis norādīja, ka piena nozare, lai arī aktīvi meklē alternatīvus tirgus Ķīnā un Eiropas valstīs, tomēr bažījas par piena cenu kritumu, kas gada laikā pārsniedzis 30%. "Arī mūsu ražotāji, īpaši pēdējā laikā, ir saskārušies ar situāciju, kad lauksaimniecības produktu cena nespēj kompensēt ražotāja pašizmaksu un noved to finanšu grūtībās," sacīja prezidents, norādot uz to, ka mazām ekonomikām tirgus pārorientācija ir sarežģītāk īstenojama.
Sarunā ar Lauksaimniecības komisāru prezidents arī uzsvēra Latvijas intereses saistībā ar cīņu pret globālajiem klimata izaicinājumiem, par ko pasaules valstu līderiem paredzēts vienoties Parīzē paredzētajā globālajā klimata sanāksmē. Lai arī Latvija atbalsta nepieciešamību mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, tā nevar atļauties samazināt izmešus tajās nozarēs, kuras neiekļaujas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
"Tā kā liela daļa no šiem izmešiem rodas mūsu valsts ekonomikai nozīmīgajā lauksaimniecības sektorā, to emisiju samazināšana pēc 2020.gada var būtiski ierobežot Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas," sacīja prezidents. Šī iemesla dēļ viņš izteica aicinājumu EK rēķināties ar Latvijas specifisko situāciju, lai jaunie ES klimata un enerģētikas politikas attīstības mērķi neapdraudētu pārtikas ražošanas un lauksaimniecības sektora ilgtspējīgas attīstības iespējas.
Komisārs Hogans apliecināja, ka EK turpinās aktīvu sadarbību ar Latviju, lai rastu iespējas atbalstīt piena nozari, kā arī meklētu līdzsvaru starp ekonomikas attīstības un globālajiem klimata mērķiem, kas sevišķi aktuāli lauksaimnieciskās ražošanas kontekstā.
Sarunas gaitā amatpersonas arī apsprieda EK plānus bioloģiskās lauksaimniecības sektora attīstībā un ģenētiski modificētās pārtikas audzēšanas un tirdzniecības regulējumā.
Kā ziņots, šodien Rīgā notika EK rīkots seminārs, kurā pieredzē par finanšu instrumentu izmantošanu lauksaimniecībā dalījās EK, Eiropas Investīciju bankas un vietējie eksperti.
Kā ziņots, 2014.gada jūlijā EK un Eiropas Investīciju banka parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, kas paver ceļu ciešākai sadarbībai starp abām iestādēm vairākās jomās, tostarp finanšu instrumentu, pētniecības un inovāciju jomā.
Lai atļautu Eiropas fondu resursu izmantošanu finanšu instrumentu piesaistei, dalībvalstīm jāiestrādā tie savās lauku attīstības programmās un jāgādā par paredzēto pasākumu īstenošanu. Finanšu instrumenti var būt dažādi - kredīti, garantijas, kapitāls, un tie var tikt izmantoti jebkurā tautsaimniecības nozarē.
Uz sarakstu
