Preiļu novada vidusskolēniem pieaug interese par eksaktajām zinībām
Šogad, vairāk nekā iepriekšējos gados, Preiļu novada skolēni izvēles eksāmenus kārtos fizikā un bioloģijā. Fizikas eksāmenu kārtot izvēlējušies 23 skolēni, tostarp 12 Preiļu Valsts ģimnāzijas un seši, salīdzinoši mazās Vārkavas vidusskolas audzēkņi. Savukārt bioloģijas centralizēto eksāmenu šogad novadā kārtos 19 skolēni.
Šogad 12.klašu absolventiem ir jākārto trīs obligātie eksāmeni – matemātika, latviešu valoda un viena no svešvalodām, kā arī vismaz viens izvēles eksāmens. Skolēni var kārtot arī vairāk nekā vienu izvēles eksāmenus. Viņa teica, ka iepriekšējos gados diezgan daudz skolēnu kārtojuši pat 5-7 eksāmenus, jo nav īsti pārliecināti par turpmākajām mācību gaitām, tādēļ nezin kādi eksāmeni var būt nepieciešami mēģinot iestāties augstskolā. Taču šogad šāda tendence nav īpaši izteikta.
Preiļu novada skolēni kārtos kopumā 1 068 eksāmenus. Tostarp 273 matemātikas un 271 latviešu valodas, 207 angļu valodas, 176 krievu valodas un 71 vēstures eksāmenu. Starp vēstures eksāmenu kārtotājiem 46 ir arodvidusskolas audzēkņi. 23 izvēlējušies kārtot fizikas eksāmenu, 19 bioloģijas un desmit – ķīmijas, tostarp visi ķīmijas eksāmena kārtotāji ir Preiļu Valsts ģimnāzijas skolēni. Viena absolvente vēlējusies kārtot vācu valodas eksāmenu, bet tā kā visā novadā bijusi tikai viena, tad nāktos eksāmena dienā mērot ceļu uz Jēkabpili un, meitene tomēr devusi priekšroku citam eksāmenam. Šogad mazinājies vēstures eksāmena kārtotāju skaits. Preiļu novada izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu speciāliste pieļāva, ka tas ir dēļ nosaukuma maiņas – no vēstures eksāmena, tas šogad pārdēvēts par Latvijas un pasaules vēstures eksāmenu.
Šogad, pirmo gadu, vienots centralizētais latviešu valodas eksāmens jākārto arī mazākumtautību skolu absolventiem. Tas nozīmē, ka viens eksāmens ir jākārto mazākumtautību un valsts valodas skolās. Viņa neslēpa, ka Preiļu novada izglītības pārvaldi tas nedaudz satrauc.
Skolēni, kuri kārtojot centralizētos eksāmenus nebūs pareizi izpildījuši vismaz 5% no eksāmena, to nebūs nokārtojuši. Viņa minēja, ka pagājušajā mācību gadā valstī kopumā matemātikas centralizētajā eksāmenā 5% barjeru nepārvarēja 303 skolēni. Skolēniem, kuriem mācībās neklājas viegli, tas varētu būt klupšanas akmens. Viņa skaidroja, ka nenokārtojot kādu no centralizētajiem eksāmeniem, skolēniem vēl ir iespēja pieteikties augstskolās uz atkārtotu eksāmena kārtošanu.
Vispārizglītojošo skolu speciāliste skaidroja, ka nereti jārīko apvienotie eksāmeni, jo jābūt vismaz 10 skolēniem, kas izvēlējušies kārtot konkrēto eksāmenu, tāpēc vairāku skolu audzēkņi eksāmenus kārto apvienotajā eksāmenā vienuviet. Preiļu novada izglītības pārvalde apvieno arī Vārkavas un Aglonas novadus. Preiļu novadā šogad apvienotos eksāmenus rīko ne tikai apkārtējo skolu starpā, bet pat kopā ar blakus novadiem – ar Riebiņu novadu kopīgi tiks organizēts vēstures un fizikas eksāmens, savukārt ar Līvānu novadu – fizikas un ķīmijas.
Uz sarakstu
