Preiļu novadā slēgta Aizkalnes pamatskola
Daļa no šovasar slēdzamajām skolām tika pažēlotas pērn, kad pār Latviju vēlās lielākais skolu slēgšanas vilnis, tomēr šogad pašvaldības pārliecinājušās, ka vairs nespēj tās uzturēt, vēsta Latvijas Avīze.
Tā Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, komentējot lēmumu par Aizkalnes pamatskolas slēgšanu, teica, ka "šis lēmums brieda jau pērn". Kaut arī mācību gada beigās skolā mācījās 33 skolēni, bijis zināms, ka jaunajā mācību gadā būs par desmit skolēniem mazāk. Pirmajā klasē mācības sāktu ne vairāk par pieciem skolēniem. "Skola bija kļuvusi pārāk dārga, apvienotajās klasēs kritās izglītības kvalitāte. Turklāt tik mazā kolektīvā skolēniem ir grūti attīstīt sociālās prasmes," klāstīja A. Zagorskis. Tuvākā skola ir 5 kilometru attālumā. Bet 12 kilometri ir līdz Preiļiem, kur arī turpinās skoloties daļa Aizkalnes bērnu, norāda Latvijas Avīze. {baneris}
Lai gan pašvaldību pārstāvji atzīst, ka lēmumi par skolu slēgšanu vai pārveidošanu nav sabiedrībai tīkami, pamanāmi iedzīvotāju protesti izskanējuši tikai Rīgā un Jūrmalā. Galvaspilsētā tie bija saistīti ar jau minētās Komercģimnāzijas slēgšanu, bet jūrmalnieki protestē pret Jūrmalas alternatīvās skolas pārcelšanu uz citām telpām, jo uzskata, ka tā esot slēpta skolas slēgšana.
Vai dažviet lēmumi par skolas slēgšanu netiks pieņemti pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma? Izglītības likums paredz, ka par skolu slēgšanu jāinformē attiecīgās institūcijas un personas ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms skolas slēgšanas. Aptaujātie pašvaldību pārstāvji sola tuvākajā laikā jaunus lēmumus par skolu slēgšanu nepieņemt, ja vien valsts atkal būtiski nemainīs izglītības iestāžu finansēšanas kārtību, izklāsta Latvijas Avīze.
Uz sarakstu
