Preiļu muzejā glabājas unikāli Toras fragmenti
2003.gadā Toru atrada, veicot steļļu demontāžu, un uz muzeju atnesa Preiļu Bērnu un jauniešu centra toreizējais darbinieks Igors Kolosovs, ko pieņēma muzeja darbiniece, vēstures speciāliste Natālija Pīzele. Šie Toras fragmenti apliecina ebreju tautas vēstures lappuses Preiļos.
Jautājums, vai šie Toras fragmenti varēja būt ietīti stellēs, lai tos noslēptu vai izmantoti steļļu remontam, paliek atklāts.
To cik dažādi Toras izmantoja citas tautības cilvēki liecina Helēnas Kivlenieces stāsts.
Helēna Kivleniece (dzimusi Ūgaine, 1927.gadā), tagad dzīvo Preiļu pagasta Jaunsaimniekos, atceras, ka dzīvojot Sondoros viņa draudzējusies ar Soņu, īstajā vārdā Sofiju Raudinu un viņas trim māsām. Kopā gājušas peldēties uz Feimanku, viena otru arī apciemojušas. Sofija bija precējusies ar Izaku Meijersonu, kuram Latvijas brīvvalsts laikā Sondoru sādžā tikusi piešķirta zeme. 1941.gada 14.jūnijā viņi tika deportēti uz Sibīriju un tāpēc izglābās no nošaušanas.
Ienākot vāciešiem Preiļos, ebreji slēpa Toras pie kaimiņiem. Arī Helēnas mājās bija atnests Toras rullis, ko viņa vēlāk izmantojusi tapetes vietā piekarot pie sienas, kā arī gatavojot mazas bundziņas, jo tās labi skanējušas, vai ieliekot rāmī kā gleznu, jo labi izskatoties.
Kā zināms, 20.gs. 20. – 40-tajos gados ebreji Preiļos veidoja skaitliski lielāko iedzīvotāju daļu. Pēc tautas skaitīšanas rezultātiem1935.gadā ebreji bija 50,97%, kas piederēja pie jūdaisma ticības. Ebreji savā starpā sarunājās jidišā*, bet brīvi pārzināja arī poļu un latviešu valodu, kas ļāva sazināties ar pārējām Preiļos dzīvojušajām tautām (latviešiem - 26,35%, krieviem - 16,85%, poļiem - 3,85%, baltkrieviem - 1,08%, vāciešiem - 0, 42%, lietuviešiem - 0,12%, citām tautībām - 0,36%.
Kas tad ir jūdaisms un Tora?
Jūdaisms ir viena no trim lielākajām pasaules reliģijām. Tā ir stingri monoteistiska reliģija, izplatīta galvenokārt ebreju vidū. Šai reliģijai bijusi īpaša nozīme ebreju identitātes veidošanā un saglabāšanā.
Savukārt, Tora ir vissvētākie no Jūdaisma svētajiem rakstiem un svarīgākajiem dokumentiem, kas ebrejiem tika nodoti pirms 3327 gadiem. Šim notikumam par godu tiek svinēta Šavuota diena.
ŠAVUOT kristietībā pazīstam kā Vasarsvētkus jeb Svētā Gara atnākšanas svētkus, kad "Sinaja kalnā 49 dienas pēc Izraēla iziešanas no Ēģiptes Dievs unikālā veidā Sevi atklāja visai Savai tautai, dāvājot TORU - INSTRUKCIJAS turpmākai dzīvei, kas nodrošinātu dzīvi Dieva vadībā un apsardzībā. Pasargātu no apkārtējo tautu uzbrukumiem un jaunas verdzības. Tauta gribēja pieņemt Toru un saņemt Dieva Svēto Garu, lai spētu šos likumus pildīt. Mozum, kurš darīja tautai zināmu Dieva vēlēšanos atklāt Savu plānu tautas turpmākai dzīvei, visi kā viens solījās klausīt un pildīt šos likumus. Taču, 50.dienā, redzot Sinaja kalnu drebot un kūpot, viņi izbijās un nolēma atstāt Mozus pārziņā visu Dieva pavēļu saņemšanu...".
Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) - "mācība", "likums") ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums. Ļoti izplatīts ir arī sengrieķu valodā lietotais termins Pentateihs (Πεντάτευχος - "pieci (rakstu) ruļļi").
Tora sastāv no vēsturiskiem stāstiem, dzejas, ģeneoloģijas un likumdošanas.
Tāpat Tora satur 613 baušļus, kas regulē ticīga ebreja dzīvi. 385 no tiem ir ierobežojoši un 248 ir pozitīvi - atļaujoši. Tā ir uzrakstīta uz pergamenta ruļļa senebreju valodā, ko glabā cilindrveida ietvarā. Jāatzīmē, ka jūdaisma liturģiskā valoda ir ivrits.**
Sena un visās kopienās piekopta ebreju tradīcija ir jauna Toras tīstokļa rakstīšana.
Torā ir 304805 burti jeb 79847 vārdi. Toru pārraksta visu laiku, sākot no Mozus laikiem, kurš uzrakstīja pirmo Toras tīstokli no Visuaugstākā lūpām. Visi Toras ruļļi – gan pirms trīs tūkstošiem gadu, gan tagad, gan Izraēlā, gan Latvijā, kā arī citur pasaulē rakstītie ir absolūti identiski. Toru uz īpaša pergamenta ar īpašu tinti raksta īpašs cilvēks, kuru sauc par Soferu Stamu. Toras rulli raksta apmēram trīs gadus. Jauns Toras rullis maksā no 30 līdz 50 tūkstošiem dolāru (27 – 45 tūkstošus euro).
Jūdaismā pastāv uzskats, ka ja vien izraēļi būtu palikuši uzticīgi Dievam un ievērojuši visus viņa baušļus, visa pārējā Tanakh nebūtu nepieciešama, jo tās lielākā daļa ir veltīta Dieva brīdinājumiem un aicinājumiem atgriezties pie Viņa. Tādējādi pirmās piecas Mozus grāmatas tiek uzskatītas par vissvarīgākajām, jo tās satur pilnīgu Dieva atklāsmi. Kristieši Toru akceptē, kā Bībeles Vecās Derības sastāvdaļu.
* Latviešu valodā apzīmējumu "jidišs" saprot "ebreju valoda".
** Apzīmējuma "ivrits" sinonīms ir "senebreju valoda".
Uz sarakstu
