Preiļos pieminēs holokausta upurus
Pasākuma dalībnieki atcerēsies un pieminēs tos cilvēkus, kuri tika nogalināti 1941.gadā Preiļos, kā arī godinās visu bojāgājušo piemiņu. Turpinājumā plkst.15.00 Preiļu kultūras nama terasē notiks koncerts, kurā ebreju tautas dziesmas un krievu romances dziedās baritons Vlads Šuļmans.
Holokausta upuru piemiņas pasākumu organizē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Preiļu novada kultūras centrs un Preiļu novada dome.
2016.gadā aprit 75 gadi kopš nežēlīgajiem holokausta notikumiem Latvijā un nelielajā Latgales pilsētiņā Preiļos. Nenorimst sāpe par tēviem, mātēm, brāļiem, māsām, vienkārši cilvēkiem, kurus nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji nogalināja 1941.gada 11.jūlijā, 27.jūlijā un 9.augustā.
Sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz arhīva materiāliem pēc Preiļu bijušo iedzīvotāju Samuela Latvinska un Dāvida Zilbermana iniciatīvas, ierakstīts 751 uzvārds, tajā skaitā bērni līdz 10 gadu vecumam un sirmgalvji, kuri vecāki par 70 gadiem. Daudz jauniešu, kuri varēja būt Preiļu pilsētas nākotne, jo līdz 1940.gadam ebreji Preiļos bija sociāli aktīva iedzīvotāju daļa - rūpnieki, tirgotāji, izglītības un medicīnas darbinieki, pašvaldības darbinieki.
Uz pārdomām par pagātni rosina arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā esošā ebreju meitenes Šeinas Gram dienasgrāmata, rakstīta laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 8.augustam. Tā ir viena balss, kura runā visu Latvijā nogalināto 75 000 ebreju vārdā.
Šeina Gram bija dzimusi 1925.gadā trūcīgā skrodera ģimenē, kurā bez viņas bija vēl pieci bērni. Tēva radinieku vien bija vairāk par 30. Holokaustā izdzīvoja tikai desmit, tajā skaitā Šeinas brālēns Viktors Kacs un māsīca Maša.
Dienasgrāmatas oriģinālu jidiša valodā saglabāja Gramu ģimenes kaimiņi. Kad 1944.gadā padomju armija ienāca Preiļos, kaimiņiene atdeva to Šeinas brālim Gūtmanam, kurš bija Latviešu strēlnieku divīzijas karavīrs. Gūtmans to uzticēja savam draugam, kurš to nosūtīja Šeinas brāļiem uz Dienvidāfriku. Šo dienasgrāmatu pārtulkoja un gatavoja publicēšanai ebreju antifašistiskā komiteja, kuru sagrāva 1949.gadā, bet arhīvu iznīcināja. Komitejas loceklim Erenburgam izdevās slepeni nosūtīt uz Izraēlu vairākas dokumentu kopijas un redaktoru sagatavotus publikāciju melnrakstus, to starpā arī Šeinas Gram dienasgrāmatas tulkojumu.
1993.gadā izglābtos materiālus izdeva Jeruzalemē kā "Melno grāmatu". 1993.gadā iznāca "nepazīstamā melnā grāmata" ar Šeinas dienasgrāmatas publikāciju no 1949.gadā veiktā tulkojuma. 1999.gadā muzejā un dokumentācijas centrā "Ebreji Latvijā" nokļuva šīs dienasgrāmatas kopija jidiša valodā. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam kopiju jidiša valodā un tulkojumu krievu valodā nodeva Šeinas radinieks Samuels Latvinskis no Izraēlas 2004.gadā.
Uz sarakstu
