Preiļos apskatāma mākslinieces Strautmanes darbu izstāde
Tekstils ir ģeometrija - punkta un līnijas saspēle: pavediens tiek vadīts no konkrēta punkta uz punktu, veidojot mežģīnēm līdzīgus ģeometriskus elementus un struktūras. Šis princips ir ļāvis tekstildizainerei Gundegai Strautmanei reducēt sarežģītos diegu pinumus līdz skatītājam uztveramai sistēmai. Tādējādi latviešu tekstilam raksturīgais gobelēns un tautiskie brunči pārtop par atvērtu sistēmu, kas aicina iesaistīties un izzināt.
Gundega Strautmane tekstildizianu studējusi Berlīnes Mākslas universitātē Eksperimentālā tekstila dizaina institūtā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņa strādājusi ar tekstila projektiem eksperimentālā dizaina un mākslas disciplīnās, sadarbojusies ar industriālajā tekstilā pazīstamo Šveices zīmolu Creation Baumann un Merck pigmentu ražotni Vācijā. Patlaban sadarbībā ar mēbeļu ražotni Anna Barons top mēbeļu audumu kolekcija.
Latvijā tekstila jomā dažādu iemeslu dēļ dominē vēsturiski orientēta mākslinieciskā izglītība. Arī Gundega Strautmane savulaik ir sēdējusi stellēs un darinājusi gobelēnus. Taču paralēli viņa arī meklējusi ceļus, kā komunicēt tekstila būtību saviem vienaudžiem - cilvēkiem, kuru sapratne viņai tolaik bija būtiska, bet kuriem bijis grūti iedziļināties gobelēna finesēs.
Darbi, kas redzami izstādē, ir alternatīvas meklējumu rezultāts. Tās ir desmit autortehnikā darinātas šķietami dekoratīvas vienības: uz neliela formāta papīra noteiktā simetriskā sistēmā izvietotas pērlītes, starp kurām izvīts smalks pavediens, iezīmējot ornamentālos ritmus. Darba radīšanā izmantota šķiedra, un tehnika ir līdzīga knipelēšanai, tādējādi iekļaujot mākslinieces veikumu tekstila amatnieciskajā tradīcijā. Šādu pieeju leģitimē arī apstāklis, ka būtiska loma Gundegas Strautmanes daiļradē ir ornamentam.
Lai arī Gundegas Strautmanes veidotos darbus var uzskatīt par tradīciju modernizēšanu, ornaments tajos parādās savdabīgā, no tradīcijas būtiski atšķirīgā veidā. Māksliniece izmantojusi Braila raksta zīmes, kurās transkribējusi kristiešu lūgšanu frāzes un uzrakstījusi tās ar sataustāmu pērlīšu palīdzību. Šīs pērlīšu zīmju kopas izkārtotas simetriskā ritmā, gan atkārtojot lūgšanas tekstu, gan arī veidojot iespaidīgu, dekoratīvu rakstu, kurš ir lasāms un tā saturs uztverams tikai ar taustes palīdzību.
Lielai sabiedrības daļai nav specifiskās Braila lasīšanas prasmes, tādēļ teksta nozīme šiem cilvēkiem nav pieejama un fiziskā struktūra jeb pats teksts kalpo vien par dekoru, kam piemīt ārēji pievilcīga, ornamentāla forma. Taču tiek pateikts priekšā, ka šī ornamentālā forma ir lūgšana.
Uz sarakstu
