Politoloģe: 12.Saeimai pirmajā gadā trūcis ambīciju, taču obligātais minimums izpildīts
12.Saeima kvalitātes ziņā ir vājāka par iepriekšējo parlamenta sasaukumu, un likumdevēja darbs pirmajā gadā ir ar zemāku ambīciju un ideju līmeni, lai gan obligātais pienākumu minimums ticis izpildīts, aģentūrai LETA vērtēja politoloģe Iveta Kažoka.
Trešdien, 4.novembrī, aprit gads, kopš 12.Saeima sāka savu darbu, savukārt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība parlamentā tika apstiprināta 2014.gada 5.novembrī.
Gan 12.Saeimas, gan Straujumas vadītās valdības pirmais gads nav bijis sevišķi izteiksmīgs, un abas institūcijas ar zemām ambīcijām un zemu idejiskuma līmeni šajā laikā "kaut ko klusi čabināja", pauda Kažoka. Tāpat šo Saeimu raksturo skaļāka un populistiskāka opozīcija, kad vienlaikus koalīcijas partijas šķiet salīdzinoši demotivētākas un klusākas, sacīja politoloģe, piebilstot, ka koalīcijas partiju darbs skaļāk iezīmējas vien dažos populisma uzliesmojumos. Iepriekšējam Saeimas sasaukumam un valdībai bija augstāks idejiskuma un ambīciju līmenis, jo tolaik vairāk tika spriests par nepieciešamajām reformām, sprieda politoloģe.
Vaicāta par iemesliem atšķirībām starp koalīciju un opozīciju, viņa norādīja, ka 12.Saeimā opozīcijā ir pārstāvēts lielāks skaits partiju. "Skaļums" vairāk gan nāk ar Latvijas Reģionu apvienības un ne vienmēr tas ir vērtējams kā konstruktīvs. Bet šajā politiskajā spēkā ir ambiciozi politiķi, kas ar savām aktivitātēm Saeimā kļūst pamanāmāki, norādīja Kažoka. Savukārt koalīcijas kontrolētajos vairākos nozīmīgos amatos atrodas cilvēki, kuriem nav izteikts politiķa talants, lai spētu sabiedrībai izskaidrot tuvāko gadu mērķus. Tāpat koalīcijā ir manāmi ļoti atšķirīgie viedokļi, taču tie mazāk ir saistīti ar kādu ideju aizstāvēšanu, bet drīzāk ar vēlmi saklausāmāk paust savu pozīciju.
Salīdzinājumā ar jebkuru iepriekšējo sasaukumu 12.Saeimā ir nepieredzēti liels to deputātu skaits, kas iekļuvuši skandālos vai pametuši Saeimu, sacīja politoloģe. Sava veida nolemtība parādījusies jau no pirmās dienas nesmukā stāsta par deputāta Jāņa Junkura lēmumu nolikt deputāta mandātu, kas esot noticis "ne jau pēc paša izvēles". Šī "iedzimtā grēka" ēnā aizvadīts arī pārējais gads, kad vairāki vairāki deputāti nolēma pamest deputāta amatu vai nu piespiedu kārtā vai citu iemeslu dēļ, norādīja Kažoka, kā piemērus minot arī Regīnas Ločmeles-Luņovas pieņemto lēmumu nolikt deputāta mandātu.
Savukārt tādi politiķi kā Dzintars Zaķis un Veiko Spolītis, nokļūstot situācijās, kas uz viņiem met ēnu, nolēmuši nenolikt deputāta mandātu. Kopumā individuālo deputātu līmenī Saeima "izskatās diez gan briesmīgi" un vairāku parlamentāriešu iekļūšana skandālos liecina par zināmu krīzi Latvijas politikā, secinājusi Kažoka.
12.Saeimas sasaukums kvalitātes ziņā ir vājāks, taču obligātais darba minimums ir ticis izpildīts. Kā pozitīvās lietas Kažoka norādīja to, ka Saeima ir godam aizvadījusi Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tāpat arī jautājumos, kas ir visas sabiedrības interesēs, parlaments strādājis pragmatiski un pareizi. Laiks rādīs, vai mēģinot uzlabot parlamenta darba kvalitāti, attaisnosies Saeimas administrācijas ģenerālsekretāra amata izveidošana un Karinas Pētersones iecelšana tajā, pauda politoloģe.
Viņa norādīja, ka, piemēram, Zolitūdē sabrukušā lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs bija vajadzīgs, tomēr reizē deputāti neatteicās no iespējas politizēt secinājumus. Parlamentārieši aktivitāti izrādījuši arī tikumības jautājumos, bet tas ļoti neatšķiras no iepriekšējo sasaukumu pieejas līdzīgās lietās, secinājusi Kažoka. Kopumā šī Saeima ir pieticīga ar iniciatīvām un idejiskā pienesuma tajā varētu būt vairāk, uzskata politoloģe.
12.Saeimai nācies lemt par vairāku deputātu izdošanu administratīvajai sodīšanai, kā arī par piekrišanai ļaut piemērot administratīvo arestu, veikt kratīšanu un turpināt krimināllietas iztiesāšanu attiecībā uz atsevišķiem parlamentāriešiem.
Uz sarakstu