PKC direktors iestājas par nepieciešamību saglabāt viņa vadīto iestādi
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) kā iestāde ir jāsaglabā, uzskata tās direktors Pēteris Vilks.
Jautājums esot par funkcijām, kas PKC būtu jāpilda - to tiešām ir daudz, bet resursi ir ierobežotā apjomā, aģentūrai LETA atzina Vilks. Ierosinājums vērtēt PKC likvidēšanu ir parādījies, nevis vērtējot paša centra darbību, bet gan kontekstā ar reformām Valsts kancelejā.
Vilks gan piekrita, ka iepriekšējās vadības laikā daudzas no Valsts kancelejas funkcijām ir pārnestas uz PKC un tas ir apaudzis ar daudziem pienākumiem.
PKC kā iestāde tomēr būtu saglabājama, atstājot iespēju valdībai izvērtēt, kādas funkcijas un kam labāk nodot. Tā valdība ir rīkojusies jau līdz šim, uzdodot uzraudzīt bezkontakta norēķinu karšu ieviešanas sistēmu, koordinēt kapitālsabiedrību pārvaldību, klāstīja Vilks. Tomēr tas tiek darīts visai ierobežotos resursos - ja līdz kapitālsabiedrību uzraudzības funkcijas pārņemšanai iestādē darbojās 14 cilvēki, tagad klāt ir nākuši vēl pieci.
Vilka ieskatā būtu jāvērtē, kuras funkcijas ir saglabājamas PKC pārziņā, tomēr daudzas no tām ir savstarpēji saistītas. Kā piemēru viņš minēja valdības rīcības plānu, kas ir cieši sasaistīts ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem. "Tas ir funkciju kopums, un to kopumu kaut kā pārraut? Tehniski to var izdarīt, bet jautājums ir, vai no tā kaut kas uzlabosies," sprieda PKC vadītājs.
Jau ziņots, ka, šodien valdībā iepazīstinot ministrus ar VK audita ziņojumu, VK direktors Mārtiņš Krieviņš rosināja likvidēt paša kādreiz vadīto PKC.
Pēc viņa domām, īstermiņā būtu nepieciešams pārcelt atpakaļ uz VK trīs funkcijas ar visiem resursiem, kas savulaik tika nodotas PKC papildus sākotnējam funkciju sadalījumam - valdības rīcības plāna sagatavošana un tā izpildes kontrole, Ministru prezidenta un viņa biroja ikdienas uzdevumu izpilde, kā arī atbalsts dažādu Ministru prezidenta vadītu padomju darbības uzraudzībā. "Tieši kanceleja var nodrošināt labāku un precīzāku uzskaiti," teica Krieviņš. Šīs funkcijas nodotas, lai gan tās nav bijušas saistītas ar PKC darbības mērķiem, uzsvēra VK direktors.
Pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā kopumā būtu vērtējama PKC turpmāka pastāvēšana, pauda VK direktors. Viņš pamatoja, ka PKC darbības rezultāti atšķiras no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. "Nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja," uzsvēra Krieviņš.
Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka par PKC likvidēšanu ir jānotiek politiskajai diskusijai. Viņa gan uzskata, ka PKC nav vajadzīgs kā iestāde, kas dublē Valsts kancelejas funkcijas ierēdniecības jautājumos, uzskata valdības vadītāja. Tam ir jābūt kā stratēģiskās analīzes centram. Viņasprāt, PKC funkcijas būtu jākoncentrē uz stratēģiskiem, analītiskiem jautājumiem.
Uz sarakstu
