Pirmais pusgads Jūrmalas pašvaldībā noslēdzies ar 5,5 miljonu pārpalikumu
Analizējot budžeta izpildi pa mēnešiem, budžeta deficīts ir konstatēts tikai jūnijā - 9,2 miljoni eiro. Pašvaldību budžeta pārpalikuma pieaugumu nodrošināja augstāki ieņēmumi un zemāki izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Izdevumu samazinājums saistīts ar būtiski mazākiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, informē Finanšu ministrija.
Lielākie budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pašvaldības budžetā - 39,4 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas budžetā - seši miljoni eiro un Jūrmalas pilsētas budžetā 5,5 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 1,13 miljardi eiro, kas ir par 22,4 miljoniem eiro lielāki kā 2015.gada pirmajā pusgadā. No kopējiem ieņēmumiem 63,8% veidoja nodokļu ieņēmumi.
Nodokļu ieņēmumi pēc pirmā pusgada bija 722,4 miljoni eiro, kas ir par 43,6 miljoniem eiro jeb par 6,4% vairāk kā iepriekšējā periodā. Pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi pirmajos divos ceturkšņos bija 578,2 miljoni eiro, kas ir par 30,3 miljoniem eiro jeb par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā periodā, tostarp 20 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums konstatēts Rīgas pašvaldības budžetā. IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. Faktiskie IIN ieņēmumi visās pašvaldībās pārsnieguši valsts budžeta likumā šim gadam noteikto pirmo divu ceturkšņu ieņēmumu prognozi, līdz ar to pašvaldībām netiks kompensēti IIN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta, informē Finanšu ministrija.
NĪN ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 136,3 miljoni eiro, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb par 11,4% vairāk kā iepriekšējā periodā, tostarp Rīgas pašvaldības budžetā novērojams NĪN ieņēmumu pieaugums 9,7 miljonu eiro apmērā. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 10,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja NĪN ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada janvārī.
Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 29,9 miljoniem eiro jeb par 8,7%, kas skaidrojams ar mazākiem pārskaitījumiem no valsts budžeta ES fondu projektiem.
Nenodokļu ieņēmumi pirmajos divos ceturkšņos bija 26,5 miljoni eiro, kas ir par 6,3 miljoniem eiro vairāk kā iepriekšējā periodā. Pamatā pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas, un ieņēmumi no zemes, meža īpašumu pārdošanas.
Kopējie pašvaldību budžeta izdevumi pirmajos divos ceturkšņos pārsniedza miljardu eiro un bija par 49,9 miljoniem eiro jeb par 4,7% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieauguši par 27 miljoniem un pirmajā pusgadā sasniedza 915,4 miljonus eiro. Izdevumi atlīdzībai pieauga par 17,1 miljonu eiro jeb par 3,4%, savukārt izdevumi precēm un pakalpojumiem pieauga par 3,6 miljoniem eiro jeb par 1,4%. Ministrija atzīmē izdevumus atalgojumam jūnijā, kas, salīdzinot ar maiju, pieauga par 45,9 miljoniem eiro saistībā ar atvaļinājuma naudas izmaksām izglītības iestāžu darbiniekiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām gada pirmajā pusē pieauguši par 8,1 miljonu eiro jeb par 11%. No kopējiem izdevumiem subsīdijām un dotācijām par 4,2 miljoniem eiro pieauguši izdevumi subsīdijām komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar papildu izdevumiem SIA "Rīgas satiksme" pakalpojumu nodrošināšanai.
Kapitālie izdevumi samazinājušies par 46,4% jeb par 76,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Kapitālie izdevumi samazinājušies gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektiem, kur samazinājums ir ļoti nozīmīgs. Tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē kapitālie izdevumi pieaugs straujāk. Kā vienu no iemesliem straujākam kapitālo izdevumu pieaugumam Finanšu ministrija min izsniegto aizdevumu atļauju apjomu, kas, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, audzis par 3,7 miljoniem eiro. Šogad lielākais piešķirto atļauju apjoms ir izglītības iestāžu investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem un ceļu un to kompleksu investīciju projektiem.
Finanšu ministrijā atzīmē, ka tieši no kapitālo izdevumu izpildes būs atkarīga pašvaldību budžeta bilance gada beigās. Finanšu ministrija prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē šā gada beigās.
Uz sarakstu
