Pikets bēgļu uzņemšanas atbalstam noslēdzies bez starpgadījumiem

Piketa pieteicēja Insa Krēmere pēc pasākuma beigām aģentūrai LETA pauda gandarījumu par cilvēku skaitu, kuri atsaucās aicinājumam. "Sākumā bija bail, ka vispār neviens neatnāks, taču viņi ieradās, un daudz vairāk, nekā sākotnēji biju gaidījusi," atzina Krēmere.

Vaicāta, vai pikets ir sasniedzis mērķi, viņa atgādināja, ka pasākums bija daļa no Eiropas rīcības dienas, "un mēs esam daļa no tā, parādot, kāds ir mūsu viedoklis, un tas ir ļoti svarīgs," viņa sacīja, skaidrojot, ka piketi Latvijā norisinās samērā reti, tādēļ īpašs prieks ir par lielo cilvēku atsaucību. Viņa arī zināja teikt, ka cilvēki sākuši izrādīt iniciatīvu, plānojot dažādus cita veida atbalsta pasākumus, kā arī norādīja, ka bēgļu atbalstam, iespējams, tiks dibināta arī biedrība vai organizācija.

"Mēs noteikti kaut ko iekustinājām. Mūsu skaits varētu arī pieaugt, jo ir daudzi, kuri domā līdzīgi," pārliecinoši norādīja Krēmere.

Sestdien, 12.septembrī, Esplanādē notikušo piketu bēgļu uzņemšanas atbalstam bija pulcējušies aptuveni 80 cilvēki. Dalībnieki rokās turēja plakātus "Neviens cilvēks nav nelegāls", "Rainis bija bēglis", "Vaira Vīķe-Freiberga bija bēgle", "Tikumību darbos", "Bēgt nav izvēle. Palīdzēt vai nepalīdzēt - ir" un citus.

Starp plakātiem bija arī kāds, uz kura attēlots sarkans tanks un rakstīts "Es arī bēgtu". Tikmēr kāda pensijas vecuma kundze turēja rokās plakātu, uz kura rakstīts: "Kur bija Eiropa 1949.gadā, kad 42 000 cilvēku nāvei sūtīja?!" Tāpat uz Esplanādi bija atnākuši daži cilvēki, kuri citiem atklāti stāstīja, ka ir rasisti un lepojas ar to, mēģinot pārliecināt klātesošos, ka Eiropai un Latvijai nevajadzētu uzņemt Āfrikas bēgļus.

Tāpat starp piketētāju oponentiem bija daži "Antiglobālisti". Kāds no atnākušajiem, uzvilcis melnu T-kreklu ar uzrakstu "Nē imigrācijai", pūļa priekšā sāka skaļi paust viedokli, ka bēgļus Latvijai nevajadzētu uzņemt. Klātesošie piketētāji viņu izsvilpa, taču nekādi fiziski konflikti neizcēlās.

Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem bēgļu uzņemšanas skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, iepriekš sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.

EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.

Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš paziņoja, ka bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā, tādēļ nākamnedēļ, 14.septembrī un 15.septembrī, viņš aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.

Uz sarakstu