Pētnieki: Interešu grupu iesaistīšana Saeimas komisiju darbā ir haotiska un neregulēta
Kā aģentūru LETA informēja "Delnas" direktora vietniece Liene Gātere, aprīlī veiktais monitorings ļauj izdarīt divus nozīmīgus secinājumus. Pirmkārt, interešu grupu pārstāvju klātbūtne komisiju sēdēs var būt izšķiroša, lai nepieļautu likuma izmaiņas viena spēlētāja interesēs. Otrkārt, komisiju darba stils neveicina iesaistīto pušu vienlīdzīgu cīņu, kas balstīta argumentos.
Kā piemēru monitoringa veicēji min situāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Komisijai izskatot likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnēji tika paredzēts noteiktu funkciju izpildi deleģēt vienai nevalstiskajai organizācijai. Pēc tam, kad uz sēdi ieradās cita organizācija, kas sniedz līdzvērtīgu pakalpojumu, un apstrīdēja deleģējuma iekļaušanas nepieciešamību, izdevās panākt, ka saglabājas atklāts konkurss.
Kā norāda "Delnas" direktors Jānis Volberts, lai nonāktu pie labākā risinājuma sabiedrības interesēs, svarīgi, lai sēdēs tiktu pieaicināti viskompetentākie jomas eksperti. Tomēr, kā skaidro "Providus" pētnieks Olafs Grigus, to neveicina kārtība, kādā interešu pārstāvjiem paziņo par komisiju sēdēm. Kārtība ir neskaidra un saglabā iespēju, ka netiek uzaicināts kāds, kura pozīcija atšķiras no "vēlamās". "Tas, ka interesentiem ir ierobežotas iespējas izsekot dažādu interešu pārstāvju iesaistei likumdošanas procesā, var novest pie situācijām, kur alternatīvu viedokli pārstāvošas sabiedrības grupas nokavē brīdi, kad savu skatījumu darīt zināmu lēmumu pieņēmējiem," uzsver Grigus.
Pētnieki novērojuši arī komisiju atšķirīgo darba stilu - debatēs Tautsaimniecības komisijā bijis gadījums, kad uzvarēja skaļākās balss īpašnieks, turpretī Sociālo un darba lietu komisijā valda stingra disciplīna. Disciplīna gan var nozīmēt arī to, ka nevēlami viedokļi neizskan. Piemēram, izskatot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bija situācija, kur deputāti NVO pārstāvju virzienā vērsa personiskus uzbrukumus (piemēram, pret personas vecumu) ar mērķi diskreditēt to pārstāvēto pozīciju, neļaujot pretargumentēt.
Kā par komisiju darba stilu izsakās "Providus" pētnieks Valts Kalniņš, mūsdienu demokrātiskas valsts ideāls ir universālisms, kas nozīmē prasību valstij attiekties pret visiem pilsoņiem saskaņā ar vieniem un tiem pašiem principiem, nešķirojot īpaši pietuvinātos un pārējos. Politisko lēmumu nopirkšana ir ekstrēms universālisma principa pārkāpums, un jācer, kā tā Latvijā gājusi mazumā, pauž Kalniņš. Taču monitoringa gaitā novēroti maigāki paradumi, kas var atvieglot dzīvi "savējiem" un atstumt personas no malas - centieni piešķirt priviliģētu stāvokli konkrētai organizācijai, mēģinājumi demagoģiski diskreditēt nevēlamu oponentu un nepietiekama atklātība par to, kuriem bijusi iespēja piedalīties lemšanas procesā, norāda pētnieks.
Aprīlī monitorings aptvēra 34 likumprojektu izskatīšanu.
Uz sarakstu
