Pētījums: Mazākumtautību skolu skolēni nav viegli pakļaujami propagandai
Pētījumu ar biedrības "Ascendum" atbalstu piecu mēnešu garumā veica pētniece Māra Laizāne, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce.
Pētījumam tika atlasīti 89 skolēni no deviņām mazākumtautību skolām visā Latvijā. Pētījumā skatīta mazākumtautību skolu skolēnu identifikācija Latvijā, atklājot krievu valodu un krievvalodību kā svarīgāko identifikācijas rīku, kas ir būtiskāks par etnisko identitāti.
Secināts, ka mazākumtautību skolu jaunieši ar cieņu izturas pret Latviju un nesaskata problēmas latviešu valodas lietojumā skolā, bet drīzāk kritizē izglītības kvalitāti. Pētījums arī rāda, ka jaunieši kritiski izturas pret informācijas avotiem un lieto dažādus avotus un nav viegli pakļaujami propagandai. Tāpat divkopienu valsts tēls ir stereotipisks un tam ir vairāk ideoloģisks nekā praktisks pamats, un, lai arī jaunieši spēj raksturot latviešus un krievvalodīgos kā atšķirīgas grupas, ir zudis pašu atšķirību saturs un konsekvence.
Plašākus pētījuma rezultātus pētniece sola sniegt nākamnedēļ, 6.maijā, "Birojnīcā", "Berga bazārā", Rīgā.
Pūce skaidroja, ka Laizānes pētījums izmanto "biedru etnogrāfiju" kā antropoloģiskās izpētes metodi, ļaujot pētījuma dalībniekiem pašiem kļūt par pētījuma veicējiem - koriģējot pētījumā apskatāmos jautājumus, runājot ar vienaudžiem un apspriežot pētījuma rezultātus. Tas ļauj iegūt tādu jauna veida metodoloģisku skatījumu uz mazākumtautībām, kuru veidojuši paši mazākumtautību pārstāvji, pārvarot barjeras un stereotipus, kas šķir pētnieku un pētījuma dalībniekus.
Uz sarakstu
