Pētījums: Latvijas uzņēmēji valsts tieslietu sistēmas kvalitāti vērtē kā viduvēju
Kopumā vērtējot Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti, negatīvā vērtējuma ir proporcionāli būtiski vairāk nekā pozitīvā. Pētījuma autors augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka pētījuma dati skaidri norāda uz to, ka no uzņēmēju viedokļa Latvijas tieslietu sistēmas kvalitātei vēl ir, kur attīstīties. Tāpat pastāvot iespēja uzlabot komunikāciju ar uzņēmējiem, skaidrojot Latvijas tieslietu sistēmas attīstības progresu.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 uzņēmumu vadītāju, no kuriem piektā daļa atzina, ka vismaz reizi ir iesaistījušies tiesvedībā, un aptuveni 60% šo pieredzi vērtē kā pozitīvu, bet 40% - kā negatīvu. Sauka uzsver, ka uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi vērtējums attiecībā uz tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā ir zemāks nekā tiem, kuriem tiesvedības pieredzes nav. Savukārt tiesu spriedumu kvalitāti Latvijas uzņēmēji vērtē nedaudz augstāk nekā kopējo tieslietu sistēmas kvalitāti.
Vērtējot tiesas spriedumu kvalitāti, būtiski augstāks vērtējums ir uzņēmējiem ar pozitīvu tiesvedības pieredzi - salīdzinājumā ar uzņēmējiem, kuriem pieredze galvenokārt bijusi negatīva. Kā skaidro Sauka, salīdzinoši liela ietekme pozitīvam vai negatīvam tiesas spriedumu vērtējumam ir emocionālajam faktoram, jo vērtējums attiecībā uz tiesu spriedumu kvalitāti nereti ir atkarīgs no tā, vai tiesvedībā ir zaudēts vai uzvarēts, līdz ar to vērtējums ne vienmēr būs tieši saistīs ar patieso sprieduma kvalitāti.
Vērtējot tieslietu sistēmas kvalitāti, Latvijas uzņēmēji visvairāk ir neapmierināti ar ilgajiem civillietu izskatīšanas termiņiem. Šim vērtējumam nav būtiskas atšķirības no tā, vai uzņēmējiem ir vai nav bijusi tiesvedības pieredze, piebilda pētnieks.
No tiem aptaujātajiem, kas uzskata, ka izskatīšanas termiņi ir pārāk gari, nedaudz vairāk nekā 30% respondentu min, ka "tiesa strādā pārāk lēni". Tāpat aptuveni tikpat liels procents aptaujāto atzīst, ka "kāda no pusēm vai to pārstāvji novilcina lietas izskatīšanu". Ņemot vērā šo novērtējumu, var secināt, ka šis nav tikai tiesu efektivitātes un kapacitātes, bet arī paša procesa regulējuma jautājums, skaidroja Sauka.
Tie uzņēmēji, kuriem ir bijusi tiesvedības pieredze, salīdzinoši augstu vērtē tiesu sniegtos pakalpojumus, proti, kancelejas darbu, personāla attieksmi un tiesas sēžu zāles aprīkojumu.
Uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi tika uzdots arī jautājums, vai kā lietas dalībnieki viņi personīgi ir saskārušies ar kādu no korupcijas pazīmēm tiesā lietas izskatīšanas gaitā. Aptuveni 16% no aptaujātajiem atbildēja apstiprinoši. Pētījuma autors uzskata, ka šādi rezultāti aktualizē jautājumu, vai vēl vairāk nebūtu jāstiprina kontroles un uzraudzības mehānismi tiesās, tādējādi nodrošinot lielāku tiesvedības procesu caurspīdīgumu.
Pētījumā arī atklājās, ka uzņēmēji uzziņai par tiesu darbību primāri visvairāk izmanto masu medijus. Vērtējumu par tiesu darbību, protams, ietekmē arī uzņēmēju personiskā pieredze, darījuma partneru un paziņu viedoklis, kam seko ar tiesu darbu saistīto institūciju mājaslapas, piebilda Sauka.
Pētnieks secina, ka uzņēmēju sniegtās atbildes skaidri parāda, ka būtu jāturpina skaidrot ar tiesu procesu kvalitāti saistītos jautājumus, jāstrādā pie tieslietu sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un tiesu efektivitātes, izvērtējot personāla produktivitāti nolēmumu sagatavošanā un ar to saistīto procesu administrēšanā.
Uz sarakstu
