Pērn no četrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar peļņu strādāja trīs
No visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem 98% veidoja komisijas naudas ienākumi un citi līdzīgi ienākumi par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi, kas veidoja 60% no izdevumiem.
2015.gadā divas ieguldījumu brokeru sabiedrības nodarbojās ar klientu finanšu instrumentu turēšanu, ko paredz tām izsniegtās licences ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, savukārt no trīs sabiedrībām, kurām ir licence ieguldītāju finanšu instrumentu individuālai pārvaldīšanai, tikai vienai sabiedrībai bija nodoti klientu aktīvi pārvaldīšanā.
Ieguldījumu brokeru sabiedrību turējumā esošo klientu naudas līdzekļu apmērs darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai 2015.gadā palielinājās par 84%, gada beigās sasniedzot 12 miljonus eiro.
Ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2015.gada beigās bija 15,2%. Minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 8%.
Pagājušā gada beigās ieguldījumu pakalpojumus Latvijā bija tiesības sniegt četrām Latvijā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, 17 Latvijā reģistrētām bankām, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, un 11 Latvijā reģistrētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kam ir atbilstoša licence. Tāpat ieguldījumu pakalpojumus bija tiesīgas sniegt trīs citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, piecas citu ES dalībvalstu banku filiāles, kā arī vairāk nekā 1700 ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm atbilstoši pakalpojumu sniegšanas brīvības principam.
2015.gadā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā tika pabeigtas divas pilnās klātienes pārbaudes, sākta viena plānotā pilnā pārbaude, kā arī gada nogalē sākta viena mērķa pārbaude. Tika veiktas arī divas noslēpumainā klienta pārbaudes ar mērķi iegūt informāciju un novērtēt konsultāciju sniegšanas praksi.
Veicot pārbaudes, FKTK vērtēja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atbilstību tiesību aktu prasībām, piemēram, klienta statusa piešķiršanas procesu, informācijas atklāšanu klientiem par finanšu instrumentiem un ar tiem saistītajiem riskiem, labākā darījuma izpildes rezultāta nodrošināšanu klientam, ieguldījumu pakalpojuma atbilstības un piemērotības klienta zināšanām, pieredzei, ieguldījumu mērķim un spējai finansiāli uzņemties attiecīgu risku noteikšanu. FKTK vērtēja ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iekšējo procesu un dokumentu aktualitāti un atbilstību tiesību aktu prasībām.
Papildu klātienes pārbaudēm 2015.gadā veikta banku aptauja ar mērķi noskaidrot situāciju saistībā ar banku praksi Latvijā piedāvāt klientiem kredītus ar mainīgu procentu likmi komplektā ar kādu no atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumu, un klientiem atklātās informācijas apjomu par šāda veida pakalpojumu, īpaši pievēršot uzmanību, vai klients pietiekami tika informēts par riskiem, kas saistīti ar attiecīgo pakalpojumu. Šogad plānots papildināt FKTK vadlīnijas, kurās tiks aprakstīta labākā prakse šādu produktu piedāvāšanā.
FKTK pārskatā teikts, ka par 2015.gadā veiktajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem un trūkumiem ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā ar vienu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku šī gada sākumā tika noslēgts administratīvais līgums, saskaņā ar kuru tirgus dalībnieks apņēmās novērst konstatētos pārkāpumus un trūkumus, kā arī samaksāt administratīvajā līgumā paredzēto sodu 72 000 eiro apmērā. Pārējos gadījumos netika konstatēti trūkumi, lai FKTK piemērotu sankcijas vai citus korektīvos pasākumus.
Uz sarakstu
