Pērn kvalitatīvu dzeramo ūdeni saņēmuši 98% Latgales iedzīvotāju
Kopumā pērn kvalitatīvu dzeramo ūdeni saņēmuši 83% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā 2013.gadā.
Pēc 2014.gada auditmonitoringa rezultātiem redzams, ka ir samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 23% neatbilstošu paraugu 2013.gadā līdz 16% 2014.gadā. Uzlabojums lielā mērā esot panākts ar to, ka 2014.gadā tika realizēts ūdenssaimniecības attīstības projekts Jelgavā. Iepriekš Jelgavā nereti ticis pārsniegts sulfātu satura normatīvs dzeramajā ūdenī. Kā norādījuši inspekcijas speciālisti, tā kā Zemgales novada pazemes ūdens ir dabiski bagāts ar sulfātiem, tā attīrīšanai nepieciešami īpaši pasākumi.
Veselības inspekcija atzīmējusi, ka tie ķīmiskie rādītāji, kuru pārsniegumu novēro Latvijā, ietekmē ūdens garšu, smaržu un duļķainību, bet nerada draudus cilvēka veselībai. Šo rādītāju pārsnieguma iemesls esot Latvijas pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs, kuru visbiežāk raksturo ļoti liels dzelzs savienojumu daudzums.
Ja ūdens ķīmiskā kvalitāte kopš 2006.gada ar katru gadu arvien uzlabojas, tad mikrobioloģisko rādītāju atbilstībā šāda vienota tendence nav vērojama - tie ir svārstīgi pa gadiem nedaudzu procentpunktu robežās, norādījusi inspekcija. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, esot palielinājies to paraugu īpatsvars, kuros konstatēts mikrobioloģisko rādītāju pārsniegums - no 3,7% līdz 7,4%.
Inspekcijas pārstāvji gan norādījuši, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniegti tikai atsevišķos gadījumos, kurus konstatējot tiek veikti operatīvi pasākumi pārsnieguma novēršanai - sistēmas dezinficēšana un skalošana -, kā arī veiktas atkārtotas ūdens paraugu analīzes. Līdz ar to arī ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte nerada draudus cilvēku veselībai, uzsvēruši inspekcijas speciālisti.
Inspekcijas uzraudzībā šobrīd ir vairāk nekā 1300 centralizētās ūdensapgādes sistēmas, no kurām 30 ir lielās ūdensapgādes sistēmas, kas piegādā ūdeni vairāk par 1000 kubikmetriem diennaktī vai arī apkalpo vairāk par 5000 cilvēkiem.
Uz sarakstu
