Pēdējos divos gados nedaudz audzis reeksporta īpatsvars Latvijas preču eksportā

No 2005. līdz 2013.gadam reeksporta īpatsvars Latvijas preču eksportā bija vidēji 28%. Šā gada pirmajos sešos mēnešos reeksporta īpatsvars bija 35% no kopējā Latvijas eksporta. No preču grupām lielākais reeksporta īpatsvars bija satiksmes līdzekļu, mehānismu un elektroiekārtu, plastmasas un minerālproduktu grupās. Savukārt mazākais reeksporta īpatsvars bija koksnes produktu grupai.

No valstīm lielākais reeksporta īpatsvars eksportā ir uz Latvijas kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Ap 60% eksporta uz šīm valstīm ir reeksports.

Latvijas Bankas analītiķes raksta, ka reeksporta izslēgšana no eksporta kopapjoma ļauj labāk novērtēt dažādu ekonomisko šoku radīto iespējamo ietekmi uz iekšzemes tautsaimniecību. Preču eksports Latvijā kopš 2013.gada attīstījies vāji. Lai gan 2014.gada 2,3% kāpums un šā gada pirmā pusgada 3% pieaugums pašlaik valdošajos nelabvēlīgās ārējās vides apstākļos būtu vērtējams atzinīgi, tomēr aina ar iekšzemē ražoto preču eksportu ir mazāk iepriecinoša. Iekšzemē ražoto preču eksports 2014.gadā uzrādīja kritumu, kas saglabājās šā gada pirmajā ceturksnī. Tas daļēji atspoguļoja Krievijas sankciju negatīvo efektu uz iekšzemē ražoto preču eksportu. Krievijas sankciju skartie produkti galvenokārt ir iekšzemē ražoti, un šo produktu grupām novērota tikai neliela reeksporta klātbūtne.

Gan iekšzemē ražoto eksportu, gan reeksportu 2013.-2015.gadā ietekmēja pieprasījuma kritums Krievijā un vājais pieprasījums arī vairākās citās Latvijai nozīmīgās partnervalstīs. Tomēr nelabvēlīgā ārējā vide negatīvāk ietekmēja iekšzemē ražoto produktu eksportu. To pēc Krievijas sankciju ieviešanas pastiprināja konkurences pieaugums pārtikas produktu tirgū un tam sekojošs cenu kritums reģionā, ko pastiprina Eiropas Savienības piena kvotu atcelšanas ietekme uz globālo piena cenu samazināšanos, skaidro Latvijas Bankas ekonomistes.

Tomēr otrajā ceturksnī iekšzemē ražoto preču eksports ir izķepurojies un dod pozitīvu pienesumu preču eksporta izaugsmē.

Latvijas Bankas ekspertes atzīmē, ka iekšzemē ražoto preču grupu eksporta attīstība nav viendabīga. Pozitīvu devumu saglabā koksne, kas satur vismazāko reeksporta komponenti. Pašlaik atsevišķos šo preču noieta tirgos, piemēram, Zviedrijā, vērojama strauja būvniecības sektora izaugsme, tomēr citos noieta tirgos celtniecības attīstība lielākoties ir nelabvēlīga.

Nozīmīgu pozitīvu devumu sniedz arī mehānismu un elektrisko iekārtu grupa. Tas apliecina, ka, neskatoties uz nozīmīgo reeksporta klātbūtni, šajā grupā darbojas uzņēmumi, kas iekšzemē ražo un spēj konkurēt ārējos tirgos, raksta analītiķes.

Ķīmiskās rūpniecības, tostarp farmācijas iekšzemē ražoto produktu, eksports ir noturīgs, neskatoties uz NVS valstu, kas saskaras ar problēmām, tirgu nozīmi to eksportā. Tomēr arī farmācijas uzņēmumi ziņo par ieiešanu jaunos noieta tirgos, kas palīdz tiem sadalīt riskus, skaidro ekspertes.

Ir vairākas eksporta īpatsvarā nelielas grupas, kas šogad kopā uztur vērā ņemamu pozitīvo devumu. Tās ir tādas preču grupas kā papīrmasa un papīrs, optiskās ierīces, mēbeles, informē Latvijas Bankas ekonomistes.

Vērtējot attīstību partnervalstu griezumā, redzams, ka viens no lielākajiem iekšzemē ražoto preču eksporta kritumiem ir virzienā uz Krieviju. Tas saistāms ar šīs kaimiņvalsts vispārējo ekonomisko situāciju, kā arī sankcijām. Palielinoties konkurencei reģionā, iekšzemē ražoto preču eksports krities uz Igauniju, šā gada otrajā ceturksnī arī eksportā uz Lietuvu vērojams sarukums, izpētījušas ekonomistes.

Iekšzemē ražoto preču eksports ievērojami audzis uz Lielbritāniju, kas saistāms ar 2014.gadā vēroto straujo celtniecības atkopšanos Lielbritānijā un līdz ar to pieprasījuma pieaugumu pēc koksnes produktiem un citiem būvniecībā izmantojamiem izstrādājumiem no Latvijas. Ļoti strauja celtniecības sektora izaugsme, sākot no 2014.gada, vērojama arī Zviedrijā, kas, visticamāk, ir viens no galvenajiem iemesliem iekšzemē ražoto preču eksporta pieaugumam uz šo valsti, raksta ekonomistes. Pēdējā laikā audzis arī Latvijā ražoto preču eksports uz Dāniju, Spāniju.

Audzis arī Latvijā ražoto preču eksports uz Ķīnu. Pieauguma temps iekšzemē ražoto preču eksportam uz Ķīnu 2014.gadā un šā gada pirmajā pusē bija ap 30% - viens no labākajiem rezultātiem Latvijas lielāko partnervalstu vidū, informē Latvijas Bankas ekspertes.

Kā norāda Zorgenfreija un Bērziņa, reeksporta dinamiskā attīstība pagājušajā gadā (15% pieaugums) un šā gada pirmajā pusē (10%) ļauj domāt, ka pieprasījums pēc, piemēram, transporta, uzglabāšanas, loģistikas pakalpojumiem reeksporta nodrošināšanai palīdzējis uzturēt Latvijas pakalpojumu nozaru izaugsmi.

"Iekšzemē ražoto preču eksporta izaugsmes atjaunošanās ļauj cerēt, ka pakāpeniskā Latvijas ražotāju pārorientēšanās no Krievijas tirgus uz prognozējamākiem tirgiem nesīs augļus un nodrošinās Latvijas ražotājiem ienākumus ārējos tirgos arī turpmāk," raksta Zorgenfreija un Bērziņa.

Uz sarakstu