Pēc Zviedrijas vēstnieka vizītes sadarbību ar Zviedriju plāno attīstīt plašāk

Kā pilsētas informācijas portāls Livani24.lv uzzināja Līvānu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļā, domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un vietniece Aija Usāne vēstnieku iepazīstināja ar Līvāniem plašāk, parādot gan jau sakārtotos objektus - ielas, skvērus, sporta un kultūras iestādes, gan tos, kur vēl nepieciešamas investīcijas, piemēram, Līvānu industriālo zonu. Mērs uzsvēra, ka Līvāni ir daudz paveikuši infrastruktūras attīstīšanā un ir atvērti ārvalstu investoru piedāvājumiem. Diemžēl līdz šim skandināvu uzņēmēji nav izrādījuši interesi par biznesa attīstīšanu Latgales reģionā un konkrēti Līvānu novadā.

Vēstnieks Līvānos apmeklēja vienu no optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumiem SIA "Ceram Optec", kur firmas pārstāvja Andreja Griščenko vadībā iepazinās ar ražošanas procesu.

Interesanta izvērtās saruna Līvānu 1.vidusskolā, kur jau vairākus gadus jauniešiem ir iespēja apgūt zviedru valodu, ko šobrīd izmanto 45 skolēni, pastāstīja skolas direktors Juris Iesalnieks. Skolā strādā divi zviedru valodas skolotāji. Līvāni ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kur iespējams apgūt zviedru valodu vidusskolā. Tādas iespējas piedāvā vēl tikai Rīga, Talsi un Jēkabpils. Vēstnieks neslēpa, ka zviedru uzņēmējiem ir liela interese par tiem Latvijas jauniešiem, kuri pārvalda zviedru valodu un varētu strādāt zviedru uzņēmumos.

Tā kā Līvānu 1.vidusskola meklē sadraudzības skolu Zviedrijā, vēstnieks pauda apņemšanos šai jautājumā palīdzēt, tādējādi vēl vairāk motivējot jauniešus apgūt šo svešvalodu. Vēstniecība varētu būt labs atbalsts skolai, palīdzot papildināt zviedru valodas mācību materiālu bāzi.

Skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece, kura ir arī Andreja Eglīša latviešu nacionālā fonda Stokholmā valdes locekle īpaši pateicās vēstniekam un vienlaikus visai zviedru tautai gan par to atbalstu, ko zviedru cilvēki sniedza latviešu bēgļiem otrā pasaules kara laikā, kad latvieši bēgļu laivās izceļoja uz Gotlandes salu Zviedrijā, gan par to, ko šobrīd dara minētais fonds, kura aktivitātes, pateicoties Zviedrijas valdības atbalstam, notiek jau 69 gadus.

Vēstnieks tikās arī ar Līvānu 1.vidusskolas skolēniem, atklāja izstādi par zviedru diplomātu Raulu Valenbergu un sveica skolēnu eseju konkursa dalībniekus un uzvarētāju Danielu Buko, kurš balvā ieguva ceļojumu četrām personām ar kruīza kuģi uz Zviedriju.

Līvānu Kultūras centrā vēstnieks atklāja starptautiski pazīstamā zviedru politiskā karikatūrista Everta Karlsona izstādi. Māksinieks dzimis reizē ar Latvijas valsti - 1918.gadā, taču viņa zīmētās politiskās karikatūras ir aktuālas joprojām. Jāpiezīmē, ka izstādes Līvānu 1.vidusskolā, Līvānu kultūras centrā un J.Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolas izstāžu namā (tur skatāma fotoizstāde "Zviedrija no putna lidojuma") būs apskatāmas līdz 4.martam. Kultūras centra vadītāja Aija Smirnova vizītes gaitā vēstnieku iepazīstināja ar kultūras centra telpām un pastāstīja par kultūras piedāvājumu Līvānu novadā.

Lielu interesi vēstnieks izrādīja par stikla ražošanas tradīcijām Līvānos, jo Zviedrijā stikla rūpniecība ir viena no vadošajām ražošanas nozarēm. Mākslinieces Ingas Salmiņas vadībā vēstnieks iemēģināja roku stikla apstrādē, savukārt Latgales mākslas un amatniecības centrā Ilzes Griezānes un Initas Paegles vadībā iepazinās ar Līvānu stikla ekspozīciju.

Vēstniekam bija iespēja vērot, kā audējas Ineses Valaines rokām top tautiskā josta, bet keramiķes Eleonoras Pastares darbnīcā vērot māla podu tapšanu. Vēstnieks atstāja savu parakstu uz jau izvirpota māla trauka, kas paliks muzeja kolekcijā līdzās Latvijas prezidentu Valda Zatlera un Andra Bērziņa, kā arī ASV vēstnieces Džuditas Gārberes parakstītajiem māla traukiem.

Kopumā vēstnieks guva ļoti pozitīvu iespaidu par Līvāniem un atzinīgi novērtēja mūsu novadā redzēto. Turpmākā sadarbība plānota izglītības jomā, veicinot sadarbību starp abu valstu izglītības iestādēm.

Uz sarakstu