Pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 apriņķos
Valdības rīcības plānā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) bija uzdots noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var sadarboties vai turpināt brīvprātīgo apvienošanos.
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
"Dienas" rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.
Gerhards "Dienai" šo piedāvājumu pagaidām atteicies komentēt, bet šonedēļ atrodas komandējumā. Savukārt VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK) skaidro, ka ministrs vispirms vēlas ar plānu iepazīstināt koalīcijas partnerus un pašvaldības. Šo konsultāciju gaitā plānu varētu koriģēt un mainīt arī apriņķu skaitu. Ministrija apzinoties, ka priekšvēlēšanu laiks var atstāt iespaidu uz šo diskusiju, taču risinājums jāmeklē, lai neciestu mazāko novadu iedzīvotāji. Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas, un daļa nespēj veikt tām noteiktās funkcijas, norāda Eglītis. "Mērķis ir radīt viegli pārskatāmu un visiem saprotamu karti," viņš skaidro.
Viena no pilsētām, kas nav apriņķu centru kartē, ir Kuldīga. Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam") "Dienai" skaidro, ka jautājumos, kuros novadi redz nepieciešamību sadarboties, tas jau notiekot. Bērziņai jaunā iecere vairāk izskatoties pēc centieniem apvienot pašvaldības.
Savukārt Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija"), kura vadītajā novadā arī varētu nebūt apriņķa centra, piekrīt, ka ir nelielas pašvaldības, kuras var veikt tikai dažas funkcijas, un pret konkurētspējas veicināšanu saprātīgā mērogā neko nevarētu iebilst. Valkas novads jau sadarbojas ar citām pašvaldībām dažādos jautājumos, vienlaikus Krauklim esot zināms, ka atsevišķos gadījumos emocionāli subjektīvu iemeslu dēļ nespēj sadarboties pat blakus esošas pašvaldības.
Arī Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Vienotība"), kuram ir cerības vadīt apriņķa centra pašvaldību, uzskata, ka sadarbības izdošanos vai neizdošanos lielā mērā nosaka cilvēciskais faktors. Kopumā Rozenbergs piedāvāto sadarbības modeli uztver tikai kā starpposmu ceļā uz lielāku novadu veidošanu, jo, ja nebūs juridiski vienotas pašvaldības ar kopīgu budžetu un pārvaldi, novadi vienalga deķi vilkšot katrs uz savu pusi, aizstāvot savas intereses.
Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis uz pašvaldību sadarbību apriņķos raugās pozitīvi. "Tāds laiks pienāks, kad pašvaldībām būs jāapvieno resursi," uzsver Okmanis, kā piemēru minot vietējos ceļus, kurus valsts neremontē, bet viena neliela novada iespējās nav īstenot šādus projektus. Arī profesionālās izglītības un vidējās izglītības nodrošināšana, viņaprāt, būtu jāskata plašākā mērogā. Taču arī viņš uzsver, ka liela nozīme ir personālijām un tam, vai tās spēj savstarpēji saprasties. Otrs svarīgs faktors būšot lēmumu pieņemšanas mehānisms.
Tikmēr Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai") atgādina, ka sadarbības teritoriju veidošanai jau tika iztērēti līdzekļi vēl pirms vēlāk īstenotās novadu reformas. Tāpēc viņš neticīgi raugās arī uz šo priekšlikumu, par kuru neko neesot iepriekš arī dzirdējis. Ja, piemēram, Talsu novads iekļaujas Ventspils apriņķī, tad viņam esot grūti iztēloties, ka Ventspils pilsēta būs ar mieru dalīties resursos un arī atbildībā ne tikai ar apkārtējiem novadiem, bet pat ar citiem reģionālajiem centriem.
Lūgts to komentēt, VARAM parlamentārais sekretārs Eglīts atzina, ka ne visi tagadējie reģionālās attīstības centri atbilst priekšstatiem par centru, kas "pavelk sev līdzi pārējo teritoriju". Ja, piemēram, no Limbažiem iedzīvotāji brauc pēc pakalpojumiem uz Valmieru vai no Talsiem - uz Ventspili, tad apriņķa centra atrašanās šajās pilsētās būtu saprotama, viņš uzsver.
Uz sarakstu
