Parlaments pagarina kultūras priekšmeta atgriešanas prasīšanas termiņu
Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", pagarinot kultūras priekšmeta atgriešanas prasības celšanas termiņu.
Likumā noteikts, ka prasību tiesā par nelikumīgi izvesta mākslas vai antikvāra priekšmeta atdošanu turpmāk varēs iesniegt ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad saņemta informācija par mākslas vai antikvārā priekšmeta atrašanās vietu vai tā īpašnieku, valdītāju vai turētāju.
Līdz šim bija paredzēts, ka prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā.
Tāpat normatīvajā aktā precizēts pierādīšanas pienākums, ja tiek prasīta kompensācija par attiesājumu, kā arī noteikti pienācīgas rūpības izvērtējuma elementi, kas jāpārbauda, lemjot par nelikumīgas izcelsmes kultūras priekšmeta valdītāja kompensācijas prasību.
Izmaiņas likumā veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes direktīvu par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu. Šajā dokumentā formalizēta institūciju sadarbība, nosakot dalībvalstīm par pienākumu izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, pagarināti termiņi, ņemot vērā ar priekšmetu identificēšanu, institūciju pārrobežu sadarbību un administratīvām un tiesiskām niansēm saistītu jautājumu risināšanai faktiski nepieciešamo laiku. Tāpat atcelti monetārās robežvērtības kritēriji un priekšmetu kategorijas, kas līdz šim ierobežoja kultūras priekšmetus, kas baudīja šī regulējuma aizsardzību.
Uz sarakstu
