Ogrē aizvadīts forums "Vide un arhitektūra peldu un gaisa kūrortā"
Kā pilsētas informācijas portālu Ogre24.lv informēja Ogres Attīstības Biedrība, Ogres Attīstības Biedrībai izdevās iedzīvināt ilgi snaudušo un šobrīd pamesto Ogres Tautas namu un tā teritoriju ar ļaužu čalām, izglītojošu kultūras pasākumu, kafijas smaržu un brīvdabas kino.
Pasākuma pirmajā pusē arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Ilmārs Dirveiks sniedza ieskatu par Ogres kā apdzīvotas vietas un pilsētas attīstību. Gan par pirmajām liecībām par Ogri no 17.gs.-18.gs. kartogrāfiskajiem materiāliem, kas attēlo pārceltuvi pie Ogres upes ietekas Daugavā, iebraucamās vietas un pasta staciju , gan par dzelzceļa līnijas atklāšanu 1861.gadā, kas uzsāk Ogres, kā atpūtas vietas veidošanu.
Pēc I Pasaules kara, līdz ar Latvijas brīvvalsts izveidošanos, notiek Ogres miesta noformēšanās par pilsētu, pilsētas tiesības iegūstot 1928.gadā. Galvenais akcents pilsētas ekonomikā joprojām ir vērsts uz atpūtu un tās nodrošināšanu. Tiek pārbūvētas kara laikā sagrautās ēkas un celtas jaunas, pilsēta attīstās kā kūrorts, sacenšoties ar Jūrmalu. Pilsētas arhitektūrā joprojām nozīmīgu lomu ieņem tradicionālās 2 stāvu vasarnīcas ar plašām verandām un sauļošanās terasēm, bet parādās ar modernās arhitektūras iezīmes- ēkas art deco un vēlāk, 30.-ajos gados arī konstruktīvisma stilā, kas rezumējas ar vairākām arhitekta T.Hermanovska projektētām ēkām, kas uzskatāms par šī laika spilgtākajiem paraugiem Latvijā. Nozīmīgi Ogres kūrortpilsētas statusa apliecinājumi ir sanatoriju "Jaunogre" un "Saulstari" būvniecība Ogrē 20.-ajos un 30.-ajos gados.
Daudzus neatstāja vienaldzīgus pēckara perioda nozīmīgākās pārmaiņas pilsētā, kas saistāmas ar padomju varas realizēto ieceri Ogri industralizēt. Pilsētā ar 7500 iedzīvotājiem 60.-ajos gados tiek uzbūvēts vieglās rūpniecības gigants-Ogres trikotāžas kombināts, kas ir viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Eiropā. Lai nodrošinātu tā darbību, nepieciešams liels skaits strādājošo un atbilstoša infrastruktūra, kas tiek nodrošināta veidojot tipveida, zemes arhitektoniskās un būvniecības kvalitātes dzīvojamo apbūvi un servisa objektus. Pilsētas attīstība lielā mērā notiek uz esošās apbūves rēķina, to noplēšot un aizstājot ar jaunajiem mikrorajoniem. Tomēr pilsētā parādās arī veiksmīgi objekti, kā piemēram Ogres brīvdabas estrāde, kas ir otra lielākā brīvdabas estrāde Latvijā, būvēta pēc arhitekta E.Šēnberga projekta.
Tā Dirveika kungs, veicis ekskursu 90 gadu garumā, pieminot visiem ogrēniešiem pazīstamas ēkas un vietas, nonāk līdz mūsdienām un mūsu attieksmi pret dažādu laiku arhitektūras un kultūrvēstures lieciniekiem, līdz tirgus ekonomikas ienākšanai cilvēku domāšanā un arhitektūrā, ar zināmiem identitātes meklējumiem pilsētas attīstībai jaunajā situācijā. Ne vienmēr šie meklējumi ir veiksmīgi, kā piemēru minot Ogres stacijas laukuma daļas apbūvi, vēsturisko ēku pārveidojot par veikalu, vai viens no ikoniskākajiem piemēriem-Ogresgrīvas pusmuižas ēkas pārbūve par biroja ēku. Arī Ogres autoostas kompleksa būvniecība nav pilsētbūvnieciska veiksme, bet jāsaprot, ka šādas kļūdas ir praktiski visās Latvijas pilsētās. Taču kopumā pilsētas arhitektūra atbilst vēsturiskās apbūves mērogam un formām. Tika minēta arī citu vēsturisko ēku atjaunošana-piemēram 1901.gadā celtās ēkas Brīvības ielā 12 pārbūve par restorānu "Policijas Akadēmija". Vienlaikus ir jāsaprot arī tas, ka jebkura atjaunošana nes sev līdzi izmaiņas, jo tīri fiziski nav iespējams saglabāt visu oriģinālo un jāizvērtē, cik lielā mērā atjaunošana ir iecerēta un nepieciešama. Dažkārt rezultāts ir tāds, ka ēka gan ir saglabāta, bet tās autentiskums, jeb īstums ir zudis.
Tomēr, kā ikvienai pilsētai, arī Ogrei, ir elementi, kas veido tās savdabību. Joprojām saglabājusies vēsturiskā apbūve ar stāvajiem jumtiem, stiklotās verandas, kā arī sīkākas detaļas, piemēram, lietie betona žoga stabiņi. Viena no detaļām, kas saglabājusies pilsētā un raksturo savu laiku ir Latvijā praktiski izzudušās neona reklāmas. Ogres gadījumā tāda ir saglabājusies pilsētas centrā, bijušās kafejnīcas "Zelta Liepa" ēkā un būtu saglabājama, kā labs 20. gadsimta 70.-o/80.-o gadu lietišķās mākslas paraugs. Kā unikālākā vēsturiskā ēka, kas Ogrē saglabājusies praktiski nemainītā veidā, ir Ogres pasta ēka Brīvības ielā, kas reprezentē Latvijas pirmās brīvvalsts perioda būvniecības ziedu laikus un ir autentisks objekts, tāpēc aicina visu sabiedrību pievērst uzmanību šai ēkai un jebkādām pārbūves iecerēm tajā, ja tādas kādreiz tiks uzsāktas.
Pēc šīs aizraujošās informācijas sekoja diskusijas, uz kurām organizatori bija aicinājuši pašvaldības domes priekšsēdētāju Artūru Manguli, divus uzņēmējus, kas saimnieko vēsturiskās ēkās- Māri Legzdiņu, Ivetu Zāģeri un arī skatu no malas- biedrības "Free Riga" pārstāvi Jāzepu Bikši, kurš padalījās ar informāciju par to, kā notiek pamestu ēku apdzīvošana un atkalizmantošana Rīgā.
Esam pārsteigti, ka mūsu nodomi sniegt iedzīvotājiem zināšanas par vidi un arhitektūru Ogres pilsētā 90 gadu garumā un diskutēt par vēsturisko ēku šarmu, neapdzīvoto objektu iedzīvināšanu un pilsētas identitātes veidošanu tika pārprasta un forums izmantots nevis par vietu radošām diskusijām, bet par politisku ruporu..
Ogres Attīstības Biedrība ir organizācija, kuras darbības pamatā ir sabiedriskas aktivitātes un tās turpinām 24.augustā, bijušās Ogresgrīvas muižiņas teritorijā ar vēl vienu forumu par pilsētvidi.
Uz sarakstu
