"Nira fonds": 20 gadus vecas kļūdas jālabo pēc tā laika noteikumiem
Ja reiz labojam pirms 20 gadiem pieļautas kļūdas, tās jālabo uz tā brīža nosacījumiem, komentējot Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma uzņēmuma "Nira fonds" valdes locekle Jevgenija Markova.Kā sacīja Markova, pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas jālabo uz tā brīža nosacījumiem, un tas būtu godīgi gan pret dzīvokļu īpašniekiem, kas nonākuši šajā situācijā, gan arī nebūtu īpaši negodīgi pret zemes īpašniekiem, kas visus šos gadus guvuši ienākumus no izveidojušās situācijas. "Rodas jautājums, kāda būs izpirkuma cena?" jautā Markova. "Tā nevar būt tirgus vērtība, jo tā nav tirgus situācija. Jautājums, vai tā būs kadastra vērtība un vai tai jābūt kadastra vērtībai?"
Markova norāda, ka deviņdesmitajos gados zemes vērtība bija pavisam cita nekā tagad, piebilstot, ka, iespējams, izpirkuma maksa varētu būt tā brīža zemes kadastrālā vērtība.
"Varbūt valstij jāatsavina zeme par labu sev, un tad jārisina situācija ar īpašniekiem, lai labotu kļūdu," min Markova. "Jo šī situācija ir valsts pārvaldības kļūda, kuras rezultātā zemes īpašnieki var kļūt par dubultieguvējiem - viņi gan visu šo laiku guvuši ienākumus no zemes, gan arī tagad var gūt ienākumus no tās pārdošanas."
Tāpat Markova norāda uz dzīvokļu īpašnieku pārstāvniecības problēmu. "Ja pārstāvniecībai būs jābūt 100%, tas nav reāli," turpina Markova. "Bet, ja pārstāvniecība var būt mazāka, kā notiks procedūra, ja līdzekļi netiks savākti pilnībā?"
"Jādomā arī par maksājuma sadalīšanu, jo, ja būs tikai vienreizējs maksājums, kas būs, ja daļai šādu līdzekļu nebūs?" piebilst Markova.
Kā ziņots, TM sagatavojusi risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu - dzīvokļu īpašniekiem paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts ministrijas izstrādātais likumprojekts "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", kas paredz piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.
TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot "par", līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības.
Ministrija norāda, ka valsts un pašvaldības sniegs atbalstu, proti, segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi - pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Likumprojektā piedāvātā risinājuma īstenošanai nepieciešamās administratīvās izmaksas tiks segtas no valsts budžeta, un tās veido apmēram septiņus līdz astoņus miljonus eiro, prognozējot, ka zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izpērk 40% no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri ir piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai varētu sākt 2020.gada sākumā.
Piespiedu nomas attiecības pastāv zemes reformas rezultātā, kad bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības arī uz zemi, uz kuras bija jau uzceltas ēkas, kas tika nodotas privatizācijai. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem ir uzlikts pienākums maksāt piespiedu nomas maksu par zemes gabalu, uz kura atrodas ēka. Pašreiz Latvijā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes un kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Uz sarakstu