Banner 980x90

Nākotnes degviela – biodegviela

nafta lv
nafta lv

Nevienam nav noslēpums, ka pārapdzīvotība, industrializācija un cilvēku nevērīgā attieksme pret dabu kopumā ir atstājusi negatīvas sekas uz pasaules klimatu. Ledāji kūst ātrāk, nekā zinātnieki to ir aprēķinājuši vien pirms pāris gadiem, un ir pieaugusi vidējā pasaules gaisa un okeāna temperatūra

Zinātnieki jau sen ir zvanījuši trauksmes zvanu par to, ka pasaules valstu līderiem ir jāpieņem nopietnāki mēri, lai palēninātu klimata izmaiņu līkni. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir palielinājušās CO2 emisijas atmosfērā, ir tieši transporta radītās gāzes, tādēļ šogad Eiropas valstu līderi vienojās par kopīgu mērķi – līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai samazinātu CO2 emisijas transporta jomā, ir divi varianti – pāriet uz biodegvielu, kas nerada CO2 gāzu emisijas un ir videi nekaitīga, vai arī pāriet uz elektroauto. Lai arī sākotnēji šķiet, ka elektroauto ir vislabākais risinājums, lai pilnībā samazinātu CO2 emisijas, tomēr elektroauto ir savas ēnas puses – piemēram, automobiļu ražotājs Volvo ir atzinis, ka elektroauto ražošanas procesā tiek radīts par 70% vairāk izmešu, nekā ražojot tāda paša modeļa auto ar iekšdedzes dzinēju, kā arī biezi izskan bažas par to, ka elektroauto akumulatori nav pilnībā pārstrādājami. Vēl viens faktors, kas liek aizdomāties – ne visur elektrību iegūst no dabas resursiem, piemēram, Polijā 74% elektroenerģijas ir ražota no oglēm, tādējādi elektrības ražošanas procesā tiek radītas CO2 emisijas, un šādas enerģijas izmantošana elektroauto vairs nevar tikt saukta par klimatneitrālu. Ja runājam par biodegvielu, arī tai ir savi plusi un mīnusi. Viens no lielākajiem mīnusiem ir tās dārdzība, jo pilnībā bioloģiska degviela ir  daudz dārgāka nekā degviela, kuru izmantojam šobrīd, un ne visi to varētu atļauties, tādēļ šobrīd maksimālais pieļaujamais biodegvielas daudzums degvielas sastāvā ir 7%. Ne mazāk svarīgs mīnuss – biodīzeļdegviela nav draudzīga dīzeļdegvielas dzinējiem, jo tā veicina filtru, sprauslu un citu motora detaļu aizsērēšanu.

Svarīgākais par biodegvielu

 


Biodegvielas ražošanā tiek izmantoti atjaunojamie resursi – augu eļļas, biomasas un rūpnieciskie atkritumi. Ir divu veidu biodegvielas – biodīzeļdegviela un bioetanols, ko pievieno kā piedevu benzīnam, lai palielinātu oktānskaitli. Bioetanolu iegūst no augiem, kuros ir cukurs, piemēram, cukurniedrēm, kukurūzas un cukurbietēm, bet biodīzeļdegvielu ražo no eļļām un taukiem.
Biodegviela tiek klasificēta pirmās, otrās un trešās paaudzes biodegvielā, biodegvielas klasifikāciju nosakot pēc izejvielām, no kā to ražo, un paša ražošanas procesa. Pirmās paaudzes biodegviela tiek ražota no lauksaimniecības izejvielām, otrās paaudzes – no nepārtikas kultūrām, eļļu atkritumiem, augļu mizām, koku skaidām un līdzīgiem materiāliem. Trešās paaudzes biodegvielu ražo no biomasas un atkritumiem, papildinot tos ar mikroaļģēm.

Ieguvumi un zaudējumi no biodegvielas izmantošanas

 


Neapšaubāmi, galvenais ieguvums no biodegvielas izmantošanas ir gāzu emisijas samazināšana atmosfērā. Biodegviela tiek ražota, neizmantojot fosilos kurināmos, kā arī resursi biodegvielas ražošanai ir pieejami Eiropā, palīdzot izvairīties no resursu transportēšanas un uzglabāšanas izmaksām. Etanola oktānskaitlis ir lielāks nekā benzīnam, dodot lielāku jaudu dzinējiem, samazinot siltumnīcefekta gāzes un vienlaicīgi pildot antifrīza funkcijas. Kā arī pāriešana uz bioloģisko degvielu būtu būtisks ieguvums vietējiem lauksaimniekiem, kas varētu pārdot lauksaimniecības blakusproduktus biodegvielas ražotājiem.
Bet arī biodegvielas ražošanai ir savas ēnas puses. Iesākumā biodegvielu ražoja no pārtikas produktiem, bet zinātnieki ātri vien norādīja uz bažām par to, ka pārtikas izmantošana biodegvielas ražošanā varētu radīt strauju pārtikas cenu kāpumu. Kā arī, ņemot vērā, ka daudzās pasaules valstīs ir pārtikas trūkuma radīts bads, būtu neētiski izmantot produktus, kurus var lietot uzturā, degvielas ražošanā. Vēl viens būtisks pamudinājums meklēt jaunus risinājumus biodegvielas ražošanai – no pārtikas ir iespējams saražot vien 10% no attīstītajām valstīm nepieciešamās biodegvielas, tādēļ zinātnieki ik gadu veic jaunus pētījumus, lai rastu aizvien jaunus risinājumus biodegvielas ražošanā.
Otrās paaudzes biodegvielu ražo no celulozes – koksnes, celtniecības un lauksaimniecības atkritumiem. Lielākoties otrās paaudzes biodegvielas izejvielas ir kviešu salmi, kukurūzas kātiņi un zāģu skaidas. Ja salīdzina ar pirmās paaudzes biodegvielu, ko ražo no pārtikas, otrās paaudzes degvielas ražošana neatstāj ietekmi uz pārtikas cenām, kā arī to audzēšanai nav jāizmanto zeme, kas tiek izmantota pārtikas audzēšanai.
Jāatzīst, ka šobrīd biodegvielas ražošanas procesā ir daudz nepilnību, kam vēl ir jārod risinājumi, piemēram, biodegvielas dārdzība, salīdzinot ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, un biodīzeļdegvielas ietekme uz dīzeļdzinējiem. Bet labā ziņa – zinātnieki visā pasaulē aktīvi strādā pie biodegvielas nozares attīstības, lai panāktu to, ka biodegviela būs pieejama ikvienam attīstītās valsts iedzīvotājam par pieņemamām cenām. Mūsu, kā Eiropas savienības iedzīvotāju, kopīgais mērķis ir CO2 izmešu līmeņa samazināšana, tādēļ, visticamāk, turpmākajos gados biodegvielas nozīme mūsu ikdienā tikai pieaugs.
Vairāk informācijas par degvielas produktiem meklē – https://www.nafta.lv/.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)