Meņgelē iniciatīvas grožus savās rokās tur jaunieši

Uz sapulci 8.aprīļa pēcpusdienā Meņģeles tautas namā pagasta iedzīvotāji bija sanākuši kuplā skaitā. Uz tikšanos ar meņģeliešiem bija ieradusies Meņgeles pagasta pārvaldes vadītāja ar pārvaldes speciālistiem un Ogres novada pašvaldības domes vadība.
 
Meņģelē aktīvi jaunieši
Sapulces sākumā biedrības "MĒS attīstībai", kuras kodolu veido aktīvi un enerģiski vietējie jaunieši, vadītāja Agnese Jankuna informēja par biedrības veikumu gada laikā.
 
Pagājušajā gadā iedzīvotāju sapulce tika rīkota 8. maijā. Visus jautājumus tajā nepaguva izrunāt, pēc sapulces biedrība, sazinoties ar pagasta pārvaldi, sagatavoja atbildes un nosūtīja tiem iedzīvotājiem, kuri šo jautājumus bija uzdevuši.

Biedrība izpildīja arī tai doto uzdevumu noskaidrot viedokļus par sabiedriskā transporta nepieciešamību un aptaujas rezultātus un ierosinājumus pagājušā gada nogalē iesniedza pagasta pārvaldei un novada pašvaldībai.
 
Biedrība aktīvi iesaistās dažādos pasākumos pagastā, piemēram, sporta svētku organizēšanā, piedalījās Meņģeles skolas pasākumā 1.septembrī, kur, tiekoties ar skolēniem, dalījās ar savas  dzīves pieredzes stāstiem. Meņģelieši ir aktīvi un radoši dažādu projektu pieteikumu rakstītāji un iesniedzēji, turklāt konkursos gūst labus panākumus. Startējot Ogres novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā "Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam!", tika iegūts finansējums projekta "Mūzikas skaņas Meņģelē", iegādātas digitālās klavieres. "Pateicoties novada pašvaldības atbalstam, mākslu un mūziku varam iznest ārpus telpām, rīkot koncertus vietās, kur klavieru nav," ar gandarījumu sacīja biedrības vadītāja. Pagājušajā vasarā biedrība, piesaistot vietējos jaunos talantus, organizēja klasiskās mūzikas koncertu Meņģeles baznīcā, līdz ar skaistas mūzikas baudīšanu koncertā izdevās saziedot līdzekļus baznīcas ērģeļu restaurācijai. Jauns, pēc biedrības iniciatīvas sarīkots pasākums Meņģelē pērn bija Muzeju nakts, kurā piedalījās daudz vairāk apmeklētāju nekā bija cerēts, un dziedāts arī tika ļoti daudz, tāpēc radusies doma Meņģelē dibināt pašiem savu kori – latvieši taču ir dziedātāju tauta, kāpēc lai koris nebūtu!
 
Savukārt piedaloties novada pašvaldības rīkotājā projektu konkursā "Veidojam vidi ap mums Ogres novadā", tika atbalstīti divi biedrības "MĒS attīstībai" biedru iesniegtie projektu pieteikumi, kā rezultātā pie Meņģeles tautas nama ir uzstādītas dvīņu šūpoles un pie veikala sienas novietota pagasta informatīvā karte. Biedrība lepojas ar to, ka projekts "Meņģeles karte" tika atzīts par labāko un ieguva naudas balvu 300 eiro. Kartes izveides procesā tika veikts pamatīgs novadpētniecisks darbs, pavisam drīz ikviens interesents ar to varēs iepazīties pašvaldības mājas lapā Meņģeles pagasta sadaļā. Iegūto naudas balvu biedrība nolēmusi izlietot Meņģeles skolas vajadzībām.
 
Lai vērtīgie padomi nemētājas pa pakšķiem
Uzrunājot uz sapulci sanākušos iedzīvotājus, A.Jankuna aicināja: "Runājiet! Turpiniet runāt, lai jūsu vērtīgie padomi nemētātos kaut kur pa pakšķiem, bet gan būtu noderīgi visiem!"
 
Iespējams, atsaucoties šim aicinājumam, meņģelieši sapulcē nebija klusētāji – sak, tāpēc jau kopā sanākuši un sabraukuši, lai runātu, aprunātos, priekšniecības teikto paklausītos, kaut ko jaunu uzzinātu.
 
Biedrība, organizējot šo sapulci, bija ņēmusi vērā iedzīvotāju ieteikumus sapulcē vairāk laika atvēlēt sarunām un diskusijām, tāpēc visi tika aicināti savlaicīgi iesniegt jautājumus un priekšlikumus – lai sapulces gaita ritētu raiti, konstruktīvi un lietišķi. Jautājumus un priekšlikumus iedzīvotāji varēja atstāt Meņģeles pagasta pārvaldes ēkā ierosinājumu kastītē vai iesūtīt elektroniski.

Biedrība visus jautājumus un priekšlikumus bija apkopojusi un iesniegusi gan pagasta pārvaldes vadītājai, gan nosūtījusi Ogres novada pašvaldības vadībai. Sapulces gaitā kopīgās sarunās iedzīvotāji saņēma atbildes un skaidrojumus uz visiem – kopskaitā 22 – iesniegtajiem jautājumiem, un, protams, uz vēl citiem sapulces gaitā uzdotajiem jautājumiem.
 
Sapulcē piedalījās domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis un trīs viņa vietnieki – Egils Helmanis, vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos, Ineta Tamane, vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos, un Ilga Vecziediņa, vietniece sociālo lietu jautājumos. No novada pašvaldības centrālās administrācijas sapulcē piedalījās Finanšu departamenta Budžeta nodaļas vadītāja Silvija Velberga.
 
A.Mangulis pauda prieku un gandarījumu par Meņgeles jauniešiem, kuri savā pagastā meklē radošus risinājumus, lai uzsāktu un veiksmīgi izvērstu uzņēmējdarbību. "Prieks, piemēram, par Ingu Gailīti, par viņas apņēmību. Ingas oriģinālā ideja izgatavot rotaļlietas no dabīgiem materiāliem viņas vārdu ir iznesusi tālu aiz Meņģeles pagasta robežām," uzsvēra domes priekšsēdētājs.
 
Arī E.Helmanis uzteica Meņģeles jauniešus par aktīvu piedalīšanos pagasta dzīves norisēs, uzsverot, ka tieši jaunieši ir tie, kas var kaut ko mainīt, lai Latvija nezaudētu savus iedzīvotājus, lai lauki nepaliktu tukši, lai netiktu slēgtas skolas un pēc gadiem to pamestajās, tukšajās ēkās nesvilpotu vējš, kā tas diemžēl daudzviet jau ir neatgriezeniski noticis. 
 
E.Helmanis informēja, ka ir uzrunājis Saeimas deputātus ar ierosinājumu ķerties pie normatīvo aktu izstrādes, lai atbalstītu jaunās ģimenes laukos. "Laukos ir mājas, kuras stāv tukšas, nav arī mantinieku, kas šīs mājas varētu pārņemt. Kāpēc nevarētu uz atvieglotiem nosacījumiem šādus īpašumus nodot jaunām ģimenēm? Lai saimnieko! Valsts politika šajā virzienā ir jāmaina," uzsvēra E.Helmanis.
 
Kāda ir pagasta pārvaldes rocība?
Sapulcē Budžeta nodaļas vadītāja S.Velberga skaidroja, kā veidojas pašvaldības budžeta ieņēmumi un kā pašvaldības dome tos sadala pašvaldības funkciju veikšanai visās novadu veidojošajās teritoriālajās vienībās, tostarp Meņģeles pagastā.
 
2016.gadā budžetā Meņģeles pagasta pārvaldes pašu ieņēmumi tiek lēsti 61 990 eiro apmērā, t.sk. nekustamā īpašuma nodoklis 51 240 eiro. Papildus pašu ieņēmumiem nāk klāt 242 152 eiro - maksājumi no novada pašvaldības budžeta pašvaldības funkciju nodrošināšanai pagastā.
 
Pamatbudžeta izdevumos plānoti 297 940 eiro, par 15 062 eiro vairāk nekā pērn.
 
Speciālā budžeta autoceļu fondā līdzekļi ceļu ikdienas uzturēšanai ir 28829 eiro apmērā.
 
Sarunā dominē ceļu tēma
Ja daudzās valstīs cilvēki mēdz pastāvīgi pukoties par sliktiem laika apstākļiem, tad Latvijā cilvēkus visvairāk neapmierina ceļu stāvoklis - ir par ko pukoties un skaisties, un meņģelieši šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Gatavojoties sapulcei, par ceļu tēmu iesniegti 8 jautājumi.
 
Asfaltētu ceļu Meņģeles pagasta teritorijā nav – arī valsts ceļi ir tikai ar grants segumu. Vai pagasta iedzīvotājiem ir kāda cerība kādreiz braukt pa asfaltētu ceļu? E.Helmanis, kura pārziņā ir tautsaimniecības jautājumi, tātad arī viss, kas saistīts ar ceļu infrastruktūru informēja, ka šobrīd notiek sarunas ar Satiksmes ministriju par ceļa posma Aderkaši – Meņģele asfaltēšanu. E.Helmanis: "Cīnāmies, lai šis ceļa posms tiktu noasfaltēts, un esmu pārliecināts, ka panāksim pozitīvu rezultātu. Viens no Nacionālās apvienības uzstādījumiem pašreizējās valdības veidošanas procesā bija saistīts tieši ar šī ceļa posma rekonstrukciju, un Satiksmes ministrijai ir jāatrod nepieciešamais finansējums. Jā, ministrija, veidojot autoceļu remontu plānus, ņem vērā ceļu noslodzi. Meņģeles pagasta iedzīvotāju skaits ir neliels, līdz ar to arī ceļu noslogojums ir mazāks, taču šis ceļš pagasta iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Vajadzīgs, lai pagastā būtu iespējas dzīvot cilvēkiem, uzlabot demogrāfisko stāvokli, attīstīt uzņēmējdarbību, veidot vietējo kultūrvidi."

Atbildot uz jautājumiem par pašvaldības ceļu seguma uzlabošanu, E.Helmanis skaidroja, ka projektā "Grants ceļu posmu pārbūve Ogres novadā" nākamgad paredzēts salabot ceļa posmu Meņģele – Muiža – Zvirgzdiņi, šogad tiks izstrādāts būvprojekts šī ceļa posma rekonstrukcijai. Ogres novada pašvaldības ceļu pārbūvei piešķirts finansējums 2,21 miljonu eiro apmērā.
 
Meņģeliešus satrauc kokvedēju izdangātie ceļi, kas vietumis ir kļuvuši nelietojami, tāpēc pamatota ir prasība noteikt ierobežojumus kokmateriālu izvešanai no mežiem. E.Helmanis, uzsverot, ka ceļi ir mūsu kopīgā bagātība, aicināja iedzīvotājus operatīvi ziņot policijai, pagasta pārvaldei un novada pašvaldībai, norādot konkrētas vietas, kur netiek ievēroti kravas ierobežojumi: "Mums ir tiesības ierobežot kravas mašīnu pārvietošanos un noteikt svara ierobežojumus, jums, iedzīvotājiem, vislabāk redzams, kur kādas bezjēdzības notiek, par to nedrīkst klusēt. Savukārt pagasta pārvaldei ir jāvienojas ar mežizstrādātājiem par to, kad tiek plānoti mežistrādes darbi un kokmateriālu izvešana, noteiktos laika apstākļos ir jāizvieto ierobežojumu ceļa zīmes – tas ir veids, kā regulēt transporta kustību un pasargāt ceļus. Kad ceļi ir sabojāti, piedabūt vainīgos tos salabot ir faktiski neiespējami." 
 
Kāda kundze sapulces laikā atgādināja, ka ne tikai mežinieki izdangā ceļus – arī ar džipiem braucot, ceļi dažviet pamatīgi tiek sabojāti. Iepriekšējā sanāksmē pārmetumi par ceļu bojāšanu tika izteikti SIA "Tilbe agro". Pagasta pārvaldes vadītāja I.Jermacāne skaidroja, ka ar firmu ir runāts, ir panākti manāmi uzlabojumi, firma arī apaugumus ceļu malās ir noņēmusi, piedalījusies ceļu labošanā – nevar teikt, ka prasības tiek ignorētas.
 
Savukārt kāds kungs žēlojās, ka līdz viņa mājai pat pastniece netiekot – ceļa vietā esot divi lieli grāvji. E.Helmanis kungam apsolīja uzņemties rūpi par šo ceļa posmu, lai tas tiktu salabots.
 
Runājot par pagasta ceļu greiderēšanu, I.Jermacāne skaidroja, ka greiderēšanu veic Ķeipenes greiders – ar Ķeipenes pagasta pārvaldi ir noslēgts līgums par šo darbu izpildi, taču ne vienmēr tehnika ir pieejama, jo Ķeipenes pagastā arī ceļi jāgreiderē. Savas tehnikas iegādei pagasta pārvaldei nav līdzekļu. E.Helmanis skaidroja, ka novada pagastos jāveido vienota komunālā saimniecība, lai infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo tehniku būtu gan vieglāk iegādāties, gan lietderīgāk to izmantot.
 
Meņgelieši interesējās par vietējo grants karjeru izmantošanu ceļu labošanai un pārmeta pagasta pārvaldei par "Čaulu" karjera pārdošanu. I.Jermacāne ieviesa skaidrību šajā jautājumā – šis karjers nekad nav piederējis pašvaldībai, tas ir privātīpašums, kas ticis pārdots citam īpašniekam.
 
Savukārt E.Helmanis skaidroja, ka šobrīd tiek apzināti grants krājumi karjeros Suntažos un Ciemupē, lai ar laiku šos dabas resursus varētu izmantot pašvaldības ceļu grants seguma atjaunošanai.
 
Apkures jautājumu risināšanā jāiesaista speciālisti
I.Jermacāne, informējot par pagasta pārvaldes ikdienas darbiem pašvaldības infrastruktūras objektu uzturēšanā, pieminēja radušās problēmas ar katlu māju – jāmaina apkures katls, esošais gana ilgi kalpojis un nu izgājis no ierindas. "Lūgsim novada pašvaldībai piešķirt finansējumu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," skaidroja pagasta pārvaldes vadītāja, vienlaikus informējot, ka šāgada budžetā pārvaldei iedalīts finansējums malkas novietnes būvniecībai pie tautas nama. Kāds no sapulces dalībniekiem ierosināja arī tautas namu pieslēgt centrālās apkures sistēmai – vispirms gan būtu jāveic aprēķini, cik tas viss izmaksātu. E.Helmanis savukārt ierosināja apkures lietu sakārtošanā iesaistīt pašvaldības aģentūras "Ogres namsaimnieks" speciālistus: "Atsūtīsim "Ogres namsaimnieka" speciālistus, lai izpēta un pasaka, kā pareizāk rīkoties.
 
Bērnu ēdināšanai – vietējo produkciju
Uz jautājumu, vai arī Meņģeles skolā, gatavojot bērniem pusdienas, tiek izmantota vietējo zemnieku audzētā lauksaimniecības produkcija, I.Tamane, kuras pārziņā ir arī izglītības jautājumi, skaidroja, ka pašvaldības attieksme nepārprotami ir labvēlīga vietējās produkcijas izmantošanai skolēnu ēdināšanā. "Domāju, ka Meņģeles pagastā tiek audzēti ekoloģiski tīri dārzeņi, un tie ir jāiepērk, lai bērniem ēdiens būtu gan garšīgs, gan veselīgs," uzsvēra I.Tamane. Savukārt E.Helmanis, papildinot kolēģi, ierosināja pagasta pārvaldei apkopot informāciju par vietējo zemnieku iespējām piegādāt ekoloģisko produkciju skolas virtuvei.
 
Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāles vadītāja Olita Rudzīte apliecināja, ka skolēniem tiek nodrošināts veselīgs, sabalansēts uzturs, ikviens var par to pārliecināties.
 
Ko darīt ar graustiem?
Līdzīgi kā citviet Latvijā arī Meņģelē ir pamesti, nesakopti īpašumi. Ko darīt, lai tie tiktu sakārtoti? Bieži vien cilvēki, vēršot pašvaldības uzmanību uz tā dēvēto graustu esamību kādā konkrētā apdzīvotā vietā, aicina pielietot "stingrus mērus", piemēram, atņemt tos īpašniekiem, nojaukt un tamlīdzīgi. Dzīvojam tiesiskā valstī, un arī pašvaldība drīkst darīt tikai to, ko tai atļauj likums, arī saistībā ar graustiem. Ir pašvaldības, kas sākušas piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokli šādu graustu un nolaisto īpašumu saimniekiem. E.Helmanis sapulcē skaidroja, ka šobrīd ar Madlienas būvvaldi, kuras pārziņā ir visi novada pagasti, tiek strādāts, lai šādu īpašumu īpašniekus likumīgā ceļā piespiestu savus īpašumus sakārtot, nojaukt vai pārdot. Iemesli ir dažādi, kāpēc šādi īpašumi vispār ir, taču, nenoliedzami, tie degradē apkārtējo vidi, apdraud cilvēku dzīvību. Tā kā ar daudziem īpašumiem gadiem ilgi nekas netiek darīts, pašvaldība izstrādās stingrākus noteikumus īpašumu uzturēšanai novadā. Meņģeles pagasta centrā arī viena ēka – savulaik celta kā sadzīves pakalpojumu kombināts –, kas netiek izmantota, tās īpašnieks atrodas ārzemēs. Konkrētas atbildes, vai pašvaldības centieni piespiest īpašniekus sakārtot savus īpašumus vainagosies panākumiem, pašlaik gan nav. "Ar pagastu pārvaldēm apsekosim visus īpašumus, liksim maksāt lielākus nodokļus. Arī ražošanas ēkas daudzviet ir pamestas un stāv kā grausti – diemžēl katrā pagastā tādas ir, bet tā nedrīkst būt, katram īpašumam ir jābūt apsaimniekotam," uzsvēra E.Helmanis.
 
Taču nav arī tā, ka visapkārt ir tikai grausti vien, par kuriem neviens neliekas ne zinis. Ir arī pozitīva virzība, piemēram, bijusī pienotava Meņģeles centrā, Zvanu ezera krastā, kuras īpašnieki ķērušies pie ēkas sakārtošanas un labiekārtošanas, lai šo ēku jau tuvākajā nākotnē varētu lietderīgi izmantot.  
 
Laukos skolas jāsaglabā
Mazo skolu liktenis Latvijas laukos ir ļoti neskaidrs – katru gadu dzirdam par skolu slēgšanu. Ogres novadā pagaidām neviena skola nav slēgta. Kā būs turpmāk?
 
I.Tamane iedzīvotājiem skaidroja, ka novada pašvaldības politika vērsta uz mazo skolu saglabāšanu. Meņģeles un Mazozolu filiāles darbojas Taurupes pamatskolas sastāvā, kopā 104 skolēni, no tiem Meņģelē – 25. "Izglītības un zinātnes ministrija plāno noteikt minimālo skolēnu skaitu 7. – 9. klasēs, turklāt tās nedrīkstēs būt apvienotas, kā tas daudzviet ir šobrīd. Taču arī pašvaldības domei ir teikšana, un mēs kopīgi domāsim, kā organizēt mācību procesu vecākajās pamatskolas klasēs, lai skolēni pienācīgā līmenī apgūtu zināšanas un varētu mācīties tālāk," uzsvēra I.Tamane.
 
Kā zināms, pašvaldības dome pagājušajā gadā pieņēma lēmumu nodrošināt brīvpusdienas visiem mazo lauku skolu skolēniem – tas arī ir viens no centieniem saglabāt skolas katrā pagastā.
 
Taču demogrāfiskā problēma jārisina pašiem iedzīvotājiem – visas cerības uz jauniešiem –, jo bērnu skaits tomēr ir noteicošais faktors, lai skola pastāvētu un pagastam būtu nākotne, 
 
Atbildot uz jautājumu par Meņģeles skolas ēkas pielietojuma alternatīvām ilgtermiņā, ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos, I.Tamane pauda viedokli, ka skolas ēku gan Meņģelē, gan citos pagastos, varētu, piemēram, izmantot nometņu organizēšanai vasaras periodā, šāda pieredze ir arī tepat Ogres novadā.
 
I.Tamane arī pauda gandarījumu par meņģeliešu aktīvo dalību projektu konkursos, sagatavojot interesantu projektu pieteikumus, par jauniešu radošu un enerģisku darbību savā pagastā.
 
Uzticas policijai
Policijas darbu cilvēki lielākoties mēdz vērtēt kritiski. Pamatoti vai nepamatoti – tas ir cits jautājums. Gan pagasta pārvaldes vadītāja, gan meņģelieši ar policistu darbu kopumā ir apmierināti. Sapulcē piedalījās arī divi pašvaldības policisti un informēja iedzīvotājus par darbu, ko policija veic ikdienā savas kompetences ietvaros, kā sadarbojas ar valsts policijas inspektoru, gādājot par sabiedrisko kārtību un drošību pagastā. Policisti vērsa iedzīvotāju uzmanību uz nepieciešamību sakopt laukus, lai tie neaizaugtu, lai neveidotos kūla, kuras dedzināšana, kā zināms, Latvijā jau ir kļuvis par tādu kā brīvā laika pavadīšanas veidu, diemžēl bieži vien arī nelaimi nesošu. Arī par zāles pļaušanu policisti atgādināja. Ko darīt, ja īpašumā aug aizsargājamie augi, jautāja kāda kundze. Tad tie jāreģistrē, un lai aug droši, skaidroja sapulces vadītāja. Kāda cita kundze rosināja policistus pievērst lielāku uzmanību braukšanas ātruma pārkāpējiem, kas lielā ātrumā traucas pa pagasta centru un pat pie skolas nesamazina ātrumu. Izskanēja ierosinājums pie skolas uz ceļa izbūvēt ātrumu ierobežojošo valni jeb "gulošo policistu" – te gan jāpiebilst, ka ceļu satiksmes noteikumi nepieļauj šādu vaļņu izbūvi uz valsts autoceļa. Sapulcē pirms gada īpaši tika aktualizēts jautājums saistībā ar zādzībām Meņģelē, situācija acīmredzot ir uzlabojusies, tomēr arī šajā tikšanās reizē tika runāts par zādzībām – zagļi arī no kaimiņu novadiem mēdz pasirot pa Meņģeles pagastu. 

Pagājušajā gadā valsts policija no meņģeliešiem saņēma 30 iesniegumus par dažāda rakstura likumpārkāpumiem, informēja pagasta pārvaldes vadītāja.
 
Policisti atgādināja arī par nepieciešamību potēt suņus pret trakumsērgu, kā arī aicināja visus iedzīvotājus zvanīt uz 110, ja nepieciešama kārtībsargu palīdzība vai novēršamas kādas nebūšanas – policija taču strādā iedzīvotāju labā.
 
Sociālajā jomā vienmēr daudz darāmā
Pirms sapulces viens jautājums bija iesniegts saistībā ar sociālo darbu – lai noskaidrotu, vai Meņģelē ir vajadzīgi divi sociālie darbinieki, un uzzinātu trūcīgo un nelabvēlīgo ģimeņu skaitu pagastā.  
 
Ilga Vecziediņa, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu jautājumos, sniedza plašu informāciju par to, kā tiek organizēts sociālais darbs Ogres novada Taurupes sociālajā centrā, kas apkalpo Meņģeles, Mazozolu un Taurupes pagastus. Šobrīd
triju pagastu iedzīvotāju apkalpošanu nodrošina tikai divas sociālās darbinieces – Rita Vitenberga un Aira Ločmele –, veicot ļoti apjomīgu un arī ļoti atbildīgu darbu.
 
Pašlaik ir brīva pusslodze sociālajam darbiniekam ģimenēm ar bērniem un viena sociālā darbinieka slodze. Sociālajiem darbiniekiem ir jābūt ar atbilstošu izglītību, un šāda izglītība ir abām jau minētajām darbiniecēm, kuras papildus savam tiešajam darbam veic vakanto amatu pienākumus.
 
Meņģeles pagastā 2015. gadā finansējums sociālajā budžetā bija 22200 eiro, pabalstos izmaksāti 21264 eiro, t.sk. GMI pabalsti 4308 eiro 21 personai, dzīvokļa pabalsts malkas iegādei 6340 eiro 66 personām. Pārējos pabalstos izmaksāti 10616 eiro, t.sk. 3226 eiro veselības aprūpei.
 
Pagājušā gadā vismaz vienu reizi saņēmuši kādu no pabalstiem 88 personas, no tām 28 pensijas vecuma personas, bērni 24, pilngadīgas darbspējīgas personas 30 un 6 personas ar invaliditāti.
 
Sociālajiem pabalstiem 2016.gadā Meņģeles pagastam piešķirti 21000 eiro. Šī gada trijos mēnešos izlietos 4960,72 eiro. Gada 1.ceturknī pagastā bija 47 trūcīgas personas un 32 maznodrošinātas personas.
 
I.Vecziediņa informēja, ka sociālo darbinieku trūkst praktiski visās pašvaldībās, arī Ogres novadā, jo, kā minēts iepriekš, ir nepieciešama speciāla izglītība, darbs ir smags, un arī atalgojums ir zems. "Šogad pirmo reizi novadā rīkojām sociālo darbinieku dienu, un tā bija lieliska izdevība pateikt paldies sociālajiem darbiniekiem, kuri godprātīgi veic savu smago darbu. Gribētos, lai šāds pasākums kļūtu par ikgadēju tradīciju," sacīja I.Vecziediņa. Taurupes sociālā centra sociālo darbinieču, tostarp Meņģeles pagasta sociālās darbinieces Ritas Vitenbergas darbu I.Vecziediņa vērtē ļoti atzinīgi. Domes priekšsēdētāja vietniece skaidroja, ka pēdējo gadu laikā visā novadā ir izdevies ieviest vienādus sociālās palīdzības noteikumus, tādējādi visiem novada iedzīvotājiem – gan pilsētā, gan pagastos – nodrošinot vienādus sociālos pabalstus, un cilvēki pagastos noteikti ir ieguvēji.
 
Kā pagaidām neatrisinātu problēmu sociālajā darbā I.Vecziediņa minēja ierobežotas iespējas pagastos nodrošināt aprūpi mājās cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama.   
 
Ar "plikām" ballēm nepavilkt
Jautājumu lokā viens bija iekļauts saistībā ar kultūras darbu pagastā, vairāk gan ieteikuma formā – pagastā vajadzētu vairāk organizēt pasākumus un balles, jo "priekš kam tad remontēja tautas namu?" Jā, Meņģeles tautas namā patiešām ir prieks būt – kā tāda gaismas pils ar kristāla lustrām pie griestiem, mājīgs, gaumīgi iekārtots. Un tauta arī tur pulcējas. Sapulci arī nevarēja vilkt garumā, jo aiz durvīm jau gaidīja pašdarbnieki. Kultūras pasākumi pagastā notiek. Gaidot Latvijas simtgadi, jau no oktobra tiek rīkots pasākumu cikls "Baltā galdauta stāsti", ir daudz interesantu, jau par tradīciju kļuvušu pasākumu.
 
Tautas nama vadītāja Ilze Jankuna, komentējot ierosinājumu vairāk balles rīkot, sacīja: "Ar "plikām" ballēm vien nekas nesanāks, jo nav tik daudz ballētāju, līdz ar no budžeta nākas segt balles izdevumus." Biļešu cena uz visiem pasākumiem ir 3 eiro, bet cilvēku ir tik, cik ir. I.Jankuna aicināja pagasta iedzīvotājus labus ierosinājumus kultūras dzīves pilnveidošanai un dažādošanai neturēt pie sevis – ja priekšlikumi ir, tie jāliek lietā! Tautas nama vadītāja arī skaidroja, ka, viņasprāt, tautas nams veic ne tikai kultūras darba, bet savā ziņā arī sociālo funkciju – tā ir vieta, kur tautai kopā sanākt, komunicēt savā starpā, turklāt kultūras iestāde pagastā ir pieejama visām iedzīvotāju grupām.
 
Par autobusa šoferi, sociālajiem tīkliem un citām lietām
Iepriekš iesniegto jautājumu sarakstā viens bija iekļauts saistībā ar skolēnu pārvadājumu autobusa šoferi – esot nervozs, nemitīgi ar kaut ko neapmierināts, izsaka dažādas replikas, daudzi braucieni nenotiekot viņa iedomu dēļ. Sapulces laikā autobusa šoferim tika veltīti arī tādi epiteti kā rupjš, neatsaucīgs. Te nu pašiem pagasta ļaudīm kopā ar pagasta pārvaldi jātiek galā, līdz galam jānoskaidro, kas par iemeslu tik negatīvam vērtējumam.
 
Sapulcē tika jautāts, vai un kā tiek kontrolēti pagasta pārvaldes darbinieku apmeklējumi sociālajos portālos darba laikā. "Ik dienas redzu, ka pārvaldes darbinieki darba laikā ir portālos," novērojis kāds meņģelietis. Te nu pagasta pārvaldes vadītājai jātiek skaidrībā, vai šie sociālie tīkli, piemēram, draugiem.lv, twitter.com un citi tiek izmantoti, lai komunicētu ar sabiedrību darba jautājumos vai savu privāto lietu kārtošanai.
 
Pagasta pārvaldes vadītājai nācās skaidrot, pēc kāda principa pieņemta darbā jaunā bibliotekāre, jo nekur neesot sludināts, ka pagastā vajag bibliotekāri. Izrādās, ka "īstā" bibliotekāre slimo un jaunā darbiniece viņu tikai aizvieto.
 
Tika diskutēs arī par elektrības ievilkšanu kapos; par publisko tualešu nepieciešamību pagasta centrā, īpaši pie peldētavas; par pasta pakalpojumu neapmierinošo kvalitāti; par sabiedrisko transportu – pārāk maz iespēju nokļūt līdz Ogrei un Rīgai; par nepieciešamību uzstādīt māju norādes zīmes pagasta centrā.

Uz sarakstu