LTRK: Finanšu ministrijas piedāvātais MUN maksātāju saraksts neveicinās biznesa vides sakārtošanu
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saraksts ar nozarēm, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā, ir absurds, nerisinot iepriekš izvirzītos mērķus par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).LTRK ieskatā, ar šādiem noteikumiem Latvijā augs ēnu ekonomika, samazinot kopējos valsts nodokļu ieņēmumus, tādējādi turpinot veicināt iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm, nevis attīstot biznesu.
LTRK informēja, ka FM piedāvātais saraksts iekļauj 41 nozari, kuras turpmāk nevarēs darboties MUN režīmā, tostarp paredzot, ka atsevišķu jomu uzņēmumi vispār nevarēs veidot mikrouzņēmumus. LTRK uzskata, ka šādi ierobežojumi nozīmētu mērķtiecīgu mazā biznesa iznīcināšanu.
"Nozaru saraksts veidots tā, lai aptvertu gandrīz visu uzņēmējdarbību. Ja šāda pieeja tiks īstenota, tad varbūt labāk pateikt, kurās jomās mikrouzņēmumi drīkst darboties, nevis kurās nedrīkst," atzina LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš arī norādīja, ka patlaban trūkst informācijas, cik mikrouzņēmumi iekļauti nosauktajā nozaru sarakstā, kā arī nav skaidrs, vai FM to ir veidojusi, veicot izpēti, analizējot biznesa vides darbību, vai tikai "vadoties pēc sajūtām".
LTRK arī atzīst, ka potenciālie uzņēmēji, kuri varētu dibināt savas kompānijas, bieži vien izvēlas pamest valsti vai strādāt algotu darbu, jo neredz attīstības iespējas. "Patlaban FM politika ir vērsta uz to, lai emigrāciju paātrinātu, jo neprognozējamas izmaiņas un valstiski lēmumi mēdz kalpot par ļoti nopietniem triecieniem uzņēmējdarbībai," uzsvēra Endziņš.
LTRK pauž uzskatu, ka tie uzņēmumi, kuri patlaban veic saimniecisko darbību kā mikrouzņēmumi, bet iekļauti nozaru sarakstā, varētu meklēs veidus, kā saglabāt oficiālu uzņēmējdarbību, pārreģistrējoties citā jomā, kas savukārt nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs vēl papildus jākontrolē darījumu atbilstība realitātei.
"Diez vai VID kapacitāte spēs nodrošināt tūkstošiem rēķinu pārbaudi pēc fakta, lai pierādītu, ka konkrētais uzņēmums nodarbojas ar to, kas norādīts. Tāpat, domājams, daļa mikrouzņēmumu īpašnieku pārtrauks savu darbu, lai atgrieztos ēnu ekonomikas zonā. Izskatās, ka labi domātais mikronodokļa režīms tiks pilnībā sabojāts, tāpēc aicinām pārējās ministrijas iejaukties un nepieļaut šāda saraksta apstiprināšanu," piebilda Endziņš.
LTRK atzīst, ka ideja veidot nozaru sarakstu ir kļūda, paredzot daudzu mazo uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu vai pat izbeigšanu. Radušās problēmas sociālās drošības jomā iespējams risināt ar citiem mehānismiem, piemēram, paredzot saprātīgas obligātās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
FM kritizēto sarakstu izplatījusi kā sākotnējo darba versiju iesaistītajām institūcijām diskusiju sākšanai un tā pilnveidošanai, tāpēc sagaida konstruktīvus priekšlikumus no darba grupas, lai pēc tam varētu to pārrunāt ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
"Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, saskaņā ar Saeimas deleģējumu un Ministru kabineta (MK) rīkojumu FM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests patlaban strādā pie nozaru saraksta izveides, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu," informēja FM.
FM nekonkretizēja, uz cik nozarēm attieksies MUN režīms un uz cik nozarēm neattieksies.
Saeima šā gada aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.
Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.
Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.
Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%. Uz sarakstu