LPS ir pieņemama kompensācija par bēgļiem pēc faktisko izdevumu aprēķināšanas
Izdevumu kompensēšana pašvaldībām pēc tam, kad ir veikti konkrēti aprēķini par konkrētiem cilvēkiem jeb "pēc fakta", ir pareiza, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Izdevumi, kas ir saistīti ar bēgļiem, nav prognozējami, tie var būt individuāli, tāpēc vēlamāks variants ir, ka kompensācijas tiek izmaksātas pēc tam, kad ir veikti visi aprēķini, pauda Jaunsleinis. Viņš skaidroja, ka pašvaldības sociālo pabalstu bēgļiem izmaksās, tikai pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, taču pirms tam ir precīzi jāatrunā, ka šāda sistēma pastāv. "Tad nebūs jautājumu par nepamatotiem izdevumiem, ja mēs sniedzam kādu palīdzību," teica LPS priekšsēdis.
Šāda kārtība arī nesaasinātu vietējo iedzīvotāju reakciju par to, ka pašvaldība palīdz bēgļiem. Turklāt gadījumā, ja valsts nekompensētu izdevumus, pašvaldībām būtu jāpārdala līdzekļi no citām pozīcijām, tādējādi mazāk atvēlot kādus līdzekļus vietējo iedzīvotāju vajadzībām, kas atkal varētu izsaukt neapmierinātību.
Vēlamākais veids, kā kompensēt šos izdevumus, būtu kaut reizi ceturksnī. Ja tas notiktu biežāk, tā būtu pārāk liela birokrātija.
Kā ziņots, valdības koalīcija konceptuāli vienojusies, ka pabalsta apmērs bēgļa statusu saņēmušajām personām tiks samazināts līdz 139 eiro.
Kā informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), šāds pabalsts atbilst minimālā ienākuma apmēram. Par otro vai trešo ģimenes locekli bēgļi varēs saņemt pabalstu 70% apmērā no minimālā ienākuma, proti, 97 eiro. Ja ar šādiem ienākumiem bēglim pienāktos maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, viņš saņemtu atbalstu no pašvaldības. Tomēr politiķi apsver noteikt maksimālo kopējo pabalsta apmēru, piebilda Straujuma. Pašvaldībām šīs izmaksas tiktu kompensētas no valsts budžeta.
Patlaban bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas pabalsts ir 256 eiro.
Uz sarakstu
