Lielākās diskusijas Saeimā saistībā ar budžetu prognozē par OIK
Viņa norādīja, ka, jau valdībā diskutējot par šo jautājumu, iezīmējās potenciālie zaudējumi gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju segmentā. Vienlaikus viņa apliecināja, ka Finanšu ministrija ir gatava neparedzētām situācijām un veikt nepieciešamās budžeta korekcijas.
Taujāta, vai tiešām šādai OIK reformai būtu jābūt budžeta paketē, ministre atbildēja, ka likumprojektam ir ietekme uz vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai varētu būt kādas korekcijas minimālās sociālās iemaksas apmērā no nākamā gada, ministre sacīja, ka tiks vērtēts, vai otrajā lasījumā ir iespējami kādi uzlabojumi budžetā.
Vienlaikus Reizniece-Ozola gan uzsvēra, ka minimālās sociālās iemaksas mērķis ir nodrošināt cilvēkiem palīdzību neparedzētās situācijās un pensiju vecumdienās, turklāt līdzīga sistēma patlaban ieviesta Igaunijā.
Tāpat viņa pastāstīja, ka šogad ir daudz valsts budžetu pavadošo likumprojektu (57), kas saistīts ar plašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.
Viņa piebilda, ka Latvijai budžets arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas vērtējumu solījusi sniegt līdz 23.novembrim.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) prognozēja, ka tieši par OIK maksājumu reformu gaidāmas lielākās diskusijas. Tāpat varētu būt diskusijas par veselības nozari un izglītības jomu.
Vienlaikus Vucāns, skaidrojot tālāko budžeta komisijas darbu, stāstīja, ka 17.oktobrī uz sēdi uzaicināts gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre, gan Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, lai runātu par budžetu.
Vēlāk, 18.oktobrī, iecerēts runāt par nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketi, savukārt 19.oktobrī uz komisijas sēdi tiks aicināti nozaru ministri, lai runātu par savu resoru budžetiem. No 20.oktobra paredzēts sākt balsošanu par konceptuālu atbalstu likumprojektiem.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atgādināja, ka Saeimas opozīcija ierasti par budžetu "mēdz ļoti krāšņi izteikties", un vienlaikus pauda cerību, ka lielākā daļa jautājumu saistībā ar budžeta prioritātēm ir atrisināta un par tādām lietām kā demogrāfijas atbalsta pasākumi, aizsardzība un valsts iekšējā drošība strīdu nebūs.
Mūrniece uzsvēra, ka Saeimā tagad sāksies "karsts darba cēliens".
Jau vēstīts, ka šogad pirmo reizi Saeimā iesniegts elektroniski parakstīts nākamā gada valsts budžets. Budžeta komisija darbu pie 2017.gada valsts budžeta sāks jau nākamnedēļ, 17.oktobrī, savukārt pirmajā lasījumā Saeima par budžetu varētu lemt 31.oktobrī.
Valdība vakar, 13.oktobrī, atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Uz sarakstu
