Līdz jūlijam izsludināts konkurss uz Jēkabpils slimnīcas vadības amatiem
No pretendentiem tiek prasīta atbilstība dažādiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnas vai veselības zinātņu nozarē. Nepieciešamas arī valsts valodas zināšanas normatīvajos aktos valsts valodas lietošanas jomā noteiktajā apjomā, tāpat pašvaldība no pretendentiem vēlas sagaidīt angļu valodas zināšanas tādā apjomā, kas ļauj lasīt un saprast drukātu tekstu, sagatavot rakstisku tekstu, uzturēt dialogu, orientēties profesionālajā terminoloģijā.
Vēlama arī pieredze vadošā amatā, nepieciešama nevainojama reputācija, izpratne un zināšanas par medicīnas pakalpojumu sniegšanas kārtību un tādu jautājumu risināšanu, kas attiecas uz slimnīcas attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo un finanšu vadību.
Kopā ar citiem dokumentiem pretendentiem pašvaldībā jāiesniedz arī redzējums par slimnīcas attīstību.
Jau vēstīts, ka 13.jūnijā dalībnieku ārkārtas sapulcē no amata atsaukts Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, kurš amatā iecelts 2018.gada maijā.
Pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) skaidroja, ka ir ticies gan ar slimnīcas valdi, gan arī kolektīvu - nodaļu vadītājiem un virsmāsām -, lai klātienē pārrunātu galvenās problēmas slimnīcas darba organizācijā un gūtu priekšstatu par slimnīcas darbību kopumā.
"Sarunās ar slimnīcas valdi neguvu pārliecību par kapitālsabiedrības nākotnes attīstības stratēģiju, piedāvātie risinājumi nepārliecināja. Tāpat sarunās man radās iespaids, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājam nav izpratnes par medicīnas iestādes darbības principiem, kā rezultātā būtiski ir aizkavējusies un apdraudēts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) finansētais projekts, par ko pārliecinājos tikšanās laikā ar CFLA vadību, nevis šo informāciju guvu no pašas valdes," iemeslus valdes priekšsēdētāja atsaukšanai komentēja pilsētas mērs, kurš amatā ievēlēts pirms pusotra mēneša.
Viņu esot pārsteidzis arī bijušā domes priekšsēdētaja Raivja Ragaiņa (LZP) lēmums palielināt valdes priekšsēdētāja algu par gandrīz 300 eiro, tādējādi nodrošinot 3756 eiro atlīdzību, lai arī slimnīcā ir kritiska finansiāla situācija.
"Tikšanās laikā ar kolektīvu skaidri saklausīju viedokli, ka valdes komunikācija ar kolektīvu ir neapmierinoša. Nostrādātā gada laikā valdes priekšsēdētājam nav radusies izpratne par slimnīcas darba organizācijas principiem un uzskatu, ka slimnīcas valde nav darījusi visu iespējamo, lai spētu saņemt atbilstošu valsts finansējumu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, tādējādi gadu noslēdzot ar zaudējumiem," turpināja Kraps, uzsverot, ka cilvēka dzīvība un veselība ir pats galvenais, un uz šīm vērtībām nevar un nedrīkst ekonomēt nekādos apstākļos.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pērn Jēkabpils pašvaldība nolēma izsludināt konkursu uz slimnīcas valdes locekļu amatiem, lai realizētu jaunu Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības stratēģiju.
Toreizējais pilsētas mērs Ragainis skaidroja, ka lēmums meklēt slimnīcai jaunu valdi pieņemts, lai ierobežotā finansējuma apstākļos ar jaunām un mūsdienīgām idejām spētu nodrošināt slimnīcas pamatuzdevumu izpildi - kvalitatīvu un modernu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības personāla piesaisti un mūsdienīgu klientu apkalpošanas kultūru.
Šogad aprīļa beigās Liepiņš informēja, ka, ņemot vērā 2019.gada pirmā ceturkšņa rezultātus, slimnīcas jaunajai valdei ir izdevies izvest slimnīcu no zaudējumus nesošas iestādes "goda". Bet 2018.gada auditētie rezultāti uzrādīja slimnīcai 824 721 eiro lielus zaudējumus, kas arī bijis viens no pārmetumiem slimnīcas iepriekšējās valdes darbam.
"Firmas.lv" dati liecina, ka slimnīca ar zaudējumiem strādājusi arī 2017.gadā, kad tie sasnieguši 137 964 eiro.
Uz sarakstu
